"Ceturtā industriālā revolūcija" jeb tehnoloģiju saplūšana fiziskajā, digitālajā un bioloģiskajā pasaulē un kādu jaunu enerģiju tas var nest stagnējošajā ekonomikas vidē, ir foruma pamattēma, taču apspriežamo jautājumu loks būs vēl plašāks, tā kā globāli patlaban vērojami dažādi politiski satricinājumi, piemēram, terorisms un bēgļu krīze, kas nešaubīgi atstāj iespaidu arī uz ekonomikas attīstību dažādos reģionos.
Vēl pirms Davosas tikšanās Starptautiskais Valūtas fonds paziņojis, ka ekonomiskā izaugsme kopumā nav iepriecinoša un tā plānota par diviem procentpunktiem zemāka, skaitļos – 3,4%, plānoto 3,6% vietā. Līderus bažīgus dara arī ietekmīgās Ķīnas ekonomiskās izaugsmes samazināšanās un naftas cenu kritums, kas varētu atstāt īpaši negatīvu ietekmi uz augošajām ekonomikām. Tomēr valstīs iezīmējas dažāda aina, un to vēsta arī jaunākie aptauju dati: ja Ķīnas, kas ir viens no būtiskākajiem ekonomikas dzinuļiem, izaugsme grasās stagnēt, pavisam citu noskaņojumu jūt, piemēram, Lielbritānijā, kur šogad vismaz divas trešdaļas uzņēmumu un kompāniju gatavojas pieņemt darbā jaunus cilvēkus.
Optimistiska ir arī Indija, savukārt, ne tik – ASV kompānijas. Biznesa vide kopumā īsti nav atguvusies pēc lielās krīzes tajā ziņā, ka arvien jūtama iedragāta uzticība uzņēmējdarbībai kā drošam darbības veidam un arī bankas arvien ir salīdzinoši kūtras kreditēt biznesu.
Davosas forumā spilgti parādās arī pašreizējie ģeopolitiskie krustpunkti un valstu attiecību sadursmes. Ielūgums ierasties atsaukts Ziemeļkorejas delegācijai tādēļ, ka Phenjana nesen paziņoja, ka veikusi kodolizmēģinājumu, tiesa, eksperti par to joprojām šaubās. Bet foruma viesu vidū būs tādi ietekmīgi politiķi kā Kemerons, ASV viceprezidents Džo Baidens, Francijas premjerministrs Manuels Vals un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, būs arī Argentīnas prezidents Maurisio Makrī, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs un vēl vairāk nekā 2000 biznesa un sabiedrības līderu.
Paredzams, ka foruma laikā pievērsīsies arī situācijai Eiropas Savienī bā (ES) un īpaši bažām par augošo populismu, kā arī Šengenas zonas stabilitātei, kas pēdējā laikā kļuvusi par diskusiju objektu imigrācijas un bēgļu krīzes dēļ. No pasēm ceļošanai brīvā Šengenas zona tiek uzskatīta par vienu no ES pamatvērtībām un arī iekšējās ekonomikas dzinuļiem, kura apdraudēšana varētu negatīvi ietekmēt arī ES labklājību. Par to arī brīdinājis pirms foruma publiskots Davosas ziņojums, norādot, ka līdz šim Eiropas ekonomiku ir ietekmējusi krīze Ukrainā, kā arī Krievijas un ES abpusējās sankcijas, taču imigrācija tagad ievieš jaunu dimensiju.
Analītiķi lēš, ka eļļu ugunij pielies arī debates par Lielbritānijas iespējamu atdalīšanos bloka, kas rada bažas un zināmu nestabilitātes izjūtu gan pašā ES, gan arī neraida pozitīvu signālu pasaulei. „Šis nav viegls laiks,” pirmajā plašajā vērtējumā par to, kā sācies gads, atzina arī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, piebilstot, ka „Šengenas slēgšana nogalinās iekšējo tirgu".
Forums Davosā ilgs līdz sestdienai, 23. janvārim, un Latviju tajā pārstāvēs Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Ielūgumu vēl augsta beigās saņēma arī premjerministre Laimdota Straujuma, taču viņa, ņemot vērā situāciju valdībā, uz Šveici nedosies.
