Sadaļas Sadaļas

Davosas Ekonomikas forums – pasaules vareno tikšanās

Pasaules Ekonomikas forums ir starptautiska nevalstiskā organizācija ar centra mītni netālu no Ženēvas, un tās dibinātājs ir Šveices profesors Klauss Švābe, kas joprojām atrodas vadībā. Šis forums notiek kopš 1971. gada, kad slavenajā Šveices kalnu kūrortā tikās teju 500 Eiropas vadošo uzņēmēju.

Foruma mērķi oficiāli ir starptautiskās sadarbības stiprināšana, risinājumu meklēšana globālām un reģionālām problēmām. Līdz 1987. gadam tā nosaukums bija Eiropas Menedžmenta forums, un tas atradās Eiropas Komisijas paspārnē. Kopš 1979. gada foruma veidols un forma ir pasaulē nozīmīgākā biznesa un politiskās elites tikšanās vieta – platforma diskusijām.

Piedalījušies arī Latvijas pārstāvji

Šogad no 22. līdz 25. janvārim bija 44. reize, kad ietekmīgi ļaudis no visas pasaules tikās Davosā. Sarunās piedalījās vairāk nekā 2500 dalībnieki no gandrīz 100 valstīm, tai skaitā 300 amatpersonas, 1500 biznesa līderi un pilsoniskās sabiedrības, zinātnes, plašsaziņas līdzekļu un mākslas pārstāvji.

Latvija Davosā pārstāvēta vairākkārt – 2001. un 2005. gadā turp devās Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Arī Valdis Dombrovskis („Vienotība”) Davosas forumā piedalījies divas reizes – 2008. gadā kā Eiropas Parlamenta deputāts un 2013.gadā kā Latvijas valdības vadītājs. Pasaules ekonomikas forumu apmeklējis arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka pretrunīgi vērtēts, viņaprāt šis notikums ir vērtīgs un spilgts.

„[..] pasaules ekonomikas forums ir globāla domnīca, kur cilvēki – gan politiķi, gan finanšu pārstāvji, gan lielo industriju pārstāvji, gan NVO pārstāvji, gan mākslinieki sanāk kopā, lai spriestu par nepieciešamām pārmaiņām, lai padarītu pasauli labāku [..],” sacīja Zatlers.

Zatlers: Ielūgti ir cilvēki, kas spēj diskutēt par šobrīd svarīgākajiem tematiem

Eksprezidents atzīst, ka nokļūšana Davosā ir atkarīga no vairākiem aspektiem.

„[..] fonds pats ir pateicis – mēs ielūdzam visatbilstošākos cilvēkus, kas spēj diskutēt par šogad vissvarīgākajām problēmām [..] [..] tas nav atskats pagātnē, tas ir atskats šodienā plus ar skatu nākotnē, [..] kā padarīt sadarbību, ekonomikas sadarbību, drošības sadarbību un arī izglītības un veselības sadarbību pasaulē labāku [..].

Un, protams, ka, ja Latvija tur ir pārstāvēta kā maza divu miljonu valsts esam kādā no šiem globālajiem procesiem tajā gadā iekšā. Protams, mani gadi sakrita ar to, kad Latvija bija vissliktākajā ekonomiskajā situācijā – ekonomiskās krīzes piemērs. [..] Šobrīd, kad mēs esam stabila valsts un kad esam izpildījuši visu, ko esam teikusi, protams, ir citas krīzes, kuras prasa risinājumu. Latvija var būt šobrīd laimīga, ka viņai citas krīzes nedraud. Izņemot varbūt to, ko mēs paši uzradīsim no jauna [..] Lielākā daļa tēmas sākās pārdomāsim, pārbūvēsim, pārveidosim, dosim jaunu sākumu. Tad būtībā varam teikt, ka tā ir viena liela reformu domnīca [..],” sacīja Zatlers.

Jauniešu bezdarbs, enerģētika, literatūras un pagātnes spēks

Šogad svarīgākās tēmas tika apspriestas aptuveni 250 sesijās. Daudzas no tām tika pārraidītas tiešraidē un tām varēja sekot līdzi e-vidē. Kādi bija centrālie tematu mezglpunkti? Piemēram – ar izglītību saistītie jautājumi. Joprojām aktuāls temats ir inovācijas izglītības sistēmās, uzlabojumu meklējumi. Jauniešu bezdarba mazināšana. Dienvidkorejas prezidente – Park Geun Hjē – savā uzrunā uzsvēra tieši šo kā nākotnes galveno izaicinājumu. „Nākotni noteikts radošums. Esošās ekonomikas bija vērstas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm. Nākotnē radošās ekonomikas centīsies piekļūt jaunradei, kas mīt cilvēku prātos. Mēs Korejā uzskatām, ka vienīgais veids, kā atrisināt savas problēmas, ir meklēt radošus un inovatīvus risinājumus,” sacīja Hjē.

Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa, kuras pētniecības lauks saistīts ar nacionāliem un starptautiskiem ekonomikas jautājumiem, atzīst, ka jaunieši ir viena no pētniecībā identificētām problēmu grupām.

„[..] Jauniešu bezdarbs tā ir viena no nopietnākajām pasaules ekonomikas problēmām. Jo [..] aizstājot cilvēku darbu dažādām iekārtām, mēģinot samazināt izmaksas personālam, vai meklējot lētāku darba spēku [..] Un tāpēc arī nav brīnums, ka šis Davosas forums arī pievēršas arī konkrēti jauniešu bezdarbam, jo tā ir tāda sasāpējusi problēma, kas diemžēl rada diezgan nelabvēlīgas sekas pēc tam ekonomikai. [..],” norāda Šavriņa.

Forumā plašās diskusija bija arī, par enerģētikas jautājumiem. Tika norādīts, ka problēmas saasina aizvien pieaugošie dažādu projektu apmēri, izmaksas, riski un sarežģītība. Investīciju baņķieris Latvijā – Ģirts Rungainis to komentē šādi. „[..] Šobrīd pasaulē lielākie izaicinājumi ir saistīti ar enerģiju. Enerģijas cenām, pieejamību un tehnoloģijām, kas ar to saistīts un ar globālo sasilšanu. [..] viens atsevišķs forums vienā gada nekādu revolūciju tur neveidos, bet es domāju, ka viņš palīdzēs pabīdīt uz priekšu šo izpratni par neizbēgamo [..] tuvojošos galu un neilgstpēju, kas pēc krīzes ir kļuvusi vēl lielāka pasaulē. Neilgstpēja no tā, kā mēs dzīvojam, cik daudz mēs patērējam. Un, kā mēs piesārņojam planētu. [..],” norādīja Rungainis.

Šogad starp politikas un biznesa haizivīm Davosā laipni uzņemti tika arī 35 mākslas un kultūras pasaules līderi. Starp tiem arī rakstniece no Turcijas -  Elifa Šafaka. Viņa savā blogā foruma mājaslapā aicināja pievērst uzmanību literatūras un pagātnes pieredzes spēkam pasaules pārveidē, ne tikai politisko attiecību režģiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt