Viņš norādīja, ka Putins šajā gadījumā ir demonstrējis un izmantojis "aplenkta cietokšņa psiholoģiju". Proti, Putins aizvien vairāk cenšas Krievijas iedzīvotājos radīt sajūtu, ka viņiem ir jāiestājas jau pret ārēju spēku. Vienlaikus Daukšts kategoriski noraidīja varbūtību, ka NATO vadošā valsts ASV patiešām varētu iesaistīties karā Ukrainā - tādā gadījumā sāktos trešais pasaules karš.
Raksturojot Krievijas prezidentu, Daukšts atzina, ka Putins, šķiet, patiešām vēlas ieiet vēsturē kā Padomju Savienības atjaunotājs un Eirāzijas savienības radītājs. No šāda viedokļa Krievijas prezidenta rīcība ne vienmēr ir izskaidrojama racionāli.
Tiesa, top skaidrs, ka Kremlī arvien lielāku ietekmi gūst agresīvu politiku un nostāju atbalstoši militāri tehniskā kompleksa vadītāji, nevis finansisti un oligarhi.
Ziņots, ka pērn aprīlī Krieviju atbalstoši promaskaviski kaujinieki iegāja Ukrainas austrumos. Pēcāk Ukrainas armija viņus atspieda uz robežu ar Krieviju. Tomēr vasarā, pēc NATO un Ukrainas norādēm, Krievija karadarbībā ir iesaistījusi arī Krievijas regulāro armiju. Krievija to gan noliedz. Patlaban karadarbība rit Doņeckas un Luhanskas apgabalos, savukārt Krimas pussalu Krievija anektēja pērn martā.