Tas, vai Lukašenko var cerēt uz Eiropas Savienības sankciju atcelšanu, atkarīgs no EDSO ziņojuma par vēlēšanu norisi. “Manuprāt, Eiropa patlaban gaida šī ziņojuma rezultātus, lai novērtētu šo vēlēšanu kampaņas sagatavošanos, gan norises, gan pašu vēlēšanu pārkāpumu analīzi, kas liecinātu, ka Lukašenko gājis šoreiz pa atklātības un caurspīdīguma ceļu,” skaidroja politologs.
Daukšta ieskatā, Lukašenko tam darīja visu, jo viņu interesē, lai šīs vēlēšanas tiktu atzītas arī Eiropā: “Viņam svarīgākais, lai atzīst, ka viņš kļūst par cilvēku, kur uzņem Eiropa un spiež roku kā prezidentam.”
Savukārt iedzīvotāju atbalstu ilggadējam prezidentam Daukšts skaidroja ar pieticības atmosfēru vecākās paaudzes iedzīvotāju. Tikmēr jaunāku cilvēku noskaņojumu iespaido arī notikumi Ukrainā. “Viss aģitācijas sākums par Lukašenko izvirzīja vienu nemanāmu, bet pēc tam tas bija ļoti spēcīgs – lozungs, ka Krievija ir drauds arī Baltkrievijas suverenitātei. (..) Un pēkšņi viņš [Lukašenko] kļuva par Baltkrievijas suverenitātes un neatkarības garantu gandrīz vai. Un daudzos jauniešos tas izraisīja atbalstu,” sacīja politologs.
Arī Minskas sarunas par situāciju Ukrainas austrumos Lukašenko nāca kā “milzīga dāvana”, jo tā bija iespēja pozicionēties kā Eiropas līderim.
Savukārt no Latvijas skatu punkta Daukšsts pauda, ka mums Baltkrievija vajadzīga kā sabiedrotā, īpaši Austrumu partnerības kontekstā: “Tā ir autoritāra vara, iekārta, tajā pašā laikā tā mēģina uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem. Mums tas ir izdevīgi no ekonomiskā viedokļa.”
Ziņots, ka svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis ilggadējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko.
