Daudzviet pasaulē uzbrūk starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem

Nemieru skartajās vietās pasaulē pieaug to gadījumu skaits, kad par ķīlniekiem vai uzbrukumu upuriem kļūst humānās palīdzības organizāciju darbinieki. Aizvien biežāk notiek cilvēku nolaupīšana ekonomisku apsvērumu dēļ, jo šādi vietējie grupējumi izspiež naudu no ārvalstīm. Eiropas humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva, sarunā ar Latvijas Radio uzsver, ka Apvienoto Nāciju organizācijas politiskajās sarunās humānās palīdzības sniedzēju drošībai pievērš aizvien mazāk uzmanības, kaut vajadzētu būt otrādi.

Vismelnāko statistiku ataino 2008. gads, kad dažādās pasaules nemierīgākajās vietās par uzbrukuma upuriem kļuva 278 palīdzības organizāciju darbinieki, no kuriem teju puse jeb 127 cilvēki gāja bojā.

Arī šā gada statistika nav iepriecinoša. Vēl gads nav galā, bet par uzbrukumu upuriem jau kļuvis 261 cilvēks, no kuriem 93 ir nogalināti un 87 cilvēki ir nolaupīti.

Visvairāk uzbrukumu notiek Afganistānā, Lībijā, Nigērijā, Pakistānā, Somālijā, Dienvidsudānā un Jemenā. Tagad par vienu no bīstamākajām zonām ir kļuvusi arī Sīrija.

Šī ir satraucoša statistika tādēļ, ka starptautiskās humānās palīdzības organizācijas nemieru plosītajās zemēs ierodas tikai un vienīgi ar humāniem mērķiem un ievērojot absolūtu neitralitāti, sarunā ar Latvijas Radio teic Eiropas starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības lietu komisāre Kristalīna Georgijeva. Viņa arī piesauc gadījumu, kad 2010. gadā Sudānā nemiernieki nolaupīja trīs Latvijas pilotus. Bet pēdējā laikā arvien vairāk uzbrukumu notiek mediķiem.

„Iepriekš, piemēram, Sarkanā Krusta organizācijas vai ANO simbolika to darbiniekiem nodrošināja lielāku aizsardzība. Taču tagad vairākās pasaules vietās gluži otrādi - šie simboli pievilina uzbrucējus. Tāpēc ir pēdējais laiks no ANO Drošības padomes un Starptautiskās sabiedrības līderiem dzirdēt skaidru un skaļu nosodījumu par starptautiskās humānās palīdzības likumu pārkāpumiem. Nebūtu jābūt tā, ka ANO Drošības padomei vajag divus gadus, lai beidzot nāktu klajā ar paziņojumu par humāno organizāciju iespējām iekļūt Sīrijā. Visiem būtu jābūt absolūti skaidram, ka gan civiliedzīvotājiem, gan organizācijām, kas strādā kara zonās, ir jābūt tiesībām uz aizsardzību," uzsver Georgijeva.

Komisāre Georgijeva norāda - pasaules prakse rāda, ka, pārliecinot valstu līderus vairāku konfliktu zonās, ir iespējams panākt humānās palīdzības sniedzēju drošību.

„Pirmā vieta, kur par to runāt, ir Apvienoto Nāciju Organizācija, jo visu valstu līderi ir tur, un šim jautājumam ir jābūt augstāk politiskajās diskusijās. Taču tas, ko mēs redzam - humānās palīdzības sniegšanai atvēlētā vieta aizvien sarūk un aizvien spēkā pieņemas starptautisko likumu pārkāpumi. Es esmu nonākusi pie secinājuma, ka lielākoties konfliktos abas karojošās puses vēlas uzvarēt, taču galu galā atgriezties pie normālas dzīves. Un šādās situācijās humānās palīdzības sniedzēji var darīt savu darbu, jo ir absolūti neitrāli. Piemēram, Mali ziemeļos, kur nesen uzliesmoja konflikts un „Al Qaeda" grasījās ieņemt visu valsti, starptautiskās humānās palīdzības organizācijas, kuras tur darbojas jau gadiem, arī konflikta saasinājumā varēja turpināt strādāt. Kādēļ? Tādēļ, ka sniedza cilvēcisku palīdzību – deva ūdeni un pārtiku visiem, gan vienai, gan otrai pusei. Un tagad organizācijas palīdz atgūties pēc konflikta, atjaunojot izglītība sistēmu, elektrību, dzeramā ūdens ieguves vietas," stāsta Georgijeva

Komisāre Georgijeva atzīst, ka šā brīža situācijā palīdzības organizāciju darbs pasaulē kļūst arvien dārgāks: tā kā to darbinieki, protams, nenēsā ieročus, nākas domāt, kā citādi pēc iespējas nodrošināt cilvēku aizsardzību, piemēram, gādājot par drošākiem, bet līdz ar to dārgākiem pārvietošanās līdzekļiem tiem, kas, piemēram, piegādā ēdienu Sīrijas teritorijā un kur uzbrukumu skaits pret palīdzības organizācijām aug augumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti