Vairāki simti cilvēku ar Ukrainas karogiem un plakātiem rokās šonedēļ pulcējās pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, pieprasot pārtraukt agresiju pret Ukrainu. Protestētāji aicināja Eiropu un ASV stingrāk vērsties pret Krieviju.

Arī pie Krievijas vēstniecības Parīzē bija sanākuši cilvēki, tā vēršot uzmanību uz satraucošajiem notikumiem un paužot atbalstu Ukrainai.

Solidaritātes mītiņš norisinājies arī pie Krievijas vēstniecības Tokijā, kur bija sapulcējušies Japānā dzīvojošie ukraiņi, un līdzīgs pasākums norisinājies arī Madridē, kurā pulcējās Spānijā dzīvojošie ukraiņi, tā parādot atbalstu savai dzimtenei.

Varšavā notikusi atbalsta akcija, kuras laikā sanākušie dziedāja Ukrainas himnu un uzsvēra, ka karš Ukrainā nozīmē milzīgus draudus arī Eiropai.

Bet Kosovā valdības ēka izgaismota Ukrainas karoga krāsās, tā paužot Kosovas iedzīvotāju solidaritāti ar Ukrainas tautu.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.