Vēlēšanas notika pagājušajā svētdienā. Tajās uzvarējis politiķis Aslans Bdžania, kurš ieguvis 56% balsu. Viņš vēlēšanās zaudēja bijušajam ekonomikas ministram Adguram Ardzinbam, kurš ieguvis 35% balsu. Abiem politiķiem esot ciešas saites ar Krieviju.
Gruzijas Ārlietu ministrija jau vēlēšanu norises dienā paziņoja, ka tās nav leģitīmas. Arī Eiropas Savienība paziņoja, ka tā neatzīst konstitucionālo un tiesisko regulējumu, kurā notika vēlēšanas. Kopumā 15 pasaules valstis, kuru vidū ir, piemēram, Kanāda, ASV, Ukraina, Igaunija, Lietuva un arī Latvija, neatzīst tā dēvēto prezidenta vēlēšanu likumību. Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā norādīja:
“Mēs atkārtoti apliecinām pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un suverenitātei tās starptautiski noteiktajās robežās un paužam bažas par Gruzijas teritorijas okupācijas turpināšanos. Mēs arī aicinām Krieviju atsaukt Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas tā dēvētās valstiskās neatkarības atzīšanu. Mēs paužam stingru atbalstu Ženēvas sarunu formāta turpināšanai.”
Valstis atkārtoti aicina Krieviju izpildīt visas saistības, kas izriet no 2008. gada 12. augusta ar Eiropas Savienības starpniecību noslēgtā pamiera līguma. Tas ietver vienošanos par uguns pārtraukšanu, karaspēku atvilkšanu līdz pirmskonflikta pozīcijām un nodrošināt brīvu humānās palīdzības piekļuvi šiem reģioniem.
KONTEKSTS:
Abhāzijas parlaments piekrita atcelt jau pērn septembrī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus. Atbilstoši tiem par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Rauls Hadžimba. Parlamenta lēmums izraisīja masu protesta akcijas. To laikā protestētāji pat ieņēma un izdemolēja prezidenta administrāciju. Vēlēšanu rezultātus vēlāk atcēla arī Abhāzijas Augstākā tiesa.
Hadžimba, kurš ieņēma amatu jau sešus gadus, pēc vairākas dienas ilgušiem opozīcijas protestiem janvāra sākumā atkāpās. Viņa parakstītajā paziņojumā par atkāpšanos teikts, ka viņš aiziet no prezidenta amata “stabilitātes vārdā”. Par demisiju Hadžimba paziņoja pēc tikšanās ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgu.
Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja neatkarību no Gruzijas 90. gadu sākumā, taču šīs separātiskās republikas pastāv ar Krievijas militāru un finansiālu atbalstu, un tajās ir izvietots Krievijas karaspēks. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolījis finansējumu, lai militāri stiprinātu Abhāziju.
Pēc 2008. gada kara ar Gruziju Krievija atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām valstīm, taču vēl tās atzīst tikai Nauru, Nikaragva, Sīrija un Venecuēla.
