116. ASV Kongress savu darbu sāk politiski ļoti jūtīgā laikā. Proti, jau otro nedēļu ir daļēji paralizēts valdības darbs. Līdzšinējam Kongresam nespējot nodrošināt finansējumu, daļēji ir apturēta daudzu federālo aģentūru darbība. Citstarp drīzumā var tikt slēgti vai jau ir slēgti daudzi muzeji un nacionālie parki, un daudzi tūkstoši federālo darbinieku jau atrodas vai drīzumā var tikt nosūtīti piespiedu atvaļinājumā bez darba algas izmaksāšanas.
Iemesls ir politiskās nesaskaņas par finansējumu ASV prezidenta Donalda Trampa prasītajai aizsargsienai uz robežas ar Meksiku. Demokrātu partija, kas no šodienas atgūst vairākumu ASV Kongresa pārstāvju palātā, prasītos 5 miljardus dolāru sienas būvniecībai ir kategoriski atteikusies piešķirt. Bet prezidents ir atteicies parakstīt jebkādus ierosinājumus atsākt valdības darbu, ja šāda finansējuma nebūs.
Par spīti tam, jaunā Kongresa pārstāvju palāta jau savas darbības pirmajās dienās varētu apstiprināt likumprojektu, kas ļautu vismaz uz laiku atsākt valdības darbu. Tostarp paredzēts līdz 8. februārim nodrošināt finansējumu Tēvzemes drošības aģentūrai, iekļaujot 1,3 miljardus dolāru robežu aizsardzībai, bet ne jaunas sienas būvniecībai.
Kā norādījusi demokrātu pārstāve no Mičiganas štata Debija Dingela, viņa vēlētos, lai diskusijas par robežas aizsardzību turpinātos.
"Ziniet, ko es gribu? Es gribu likumu paketi, kas strādā. Mums ir bijuši simtiem pētījumu. Tad kāpēc mēs nerunājam par robežkontroles patruļu un aģentu skaita palielināšanu? Kāpēc mēs neskatāmies uz droniem un citām tehnoloģijām, kas padara mūsu robežu drošu? Cilvēki jau tagad runā par dažādām sienas radītām problēmām, piemēram, tuneļu rakšanu zem šīs sienas. Apsēdīsimies pie galda, pieaicināsim ekspertus un panāksim kādu vienošanos. Šī siena ir kļuvusi par simbolu Vašingtonas sabrukumam, un mums tas ir jāaptur," teikusi Dingela.
Demokrātu līdere Pārstāvju palātā Nensija Pelosi, kas šodien, visticamāk, kļūs par palātas spīkeri, uzsver, ka apstiprinot šo likumprojektu, demokrāti nodemonstrēšot, ka spēj valdīt atbildīgi. Tālākā nākotnē Pelosi vēlas arī ieviest pārvaldības caurskatāmības iniciatīvas, kas uzliktu par pienākumu politiķiem atklāt neskaidros finansiālos atbalstītājus, izbeigtu vēlēšanu apgabalu robežu mainīšanu ar mērķi nodrošināt vairāk balsu, kā arī paplašinātu balsošanas tiesības.
Atsevišķi eksperti norāda, ka šādiem ambicioziem plāniem ir labas izredzes, jo jau tūlīt pēc Kongresa vēlēšanām kļuva skaidrs, ka ASV politiskajā dzīvē uz skatuves ir uznākusi jauna politiķu paaudze. Jaunajā Kongresā ir ievēlēts nepieredzēti liels skaits tā dēvēto mileniāļu, kuri dzimuši laika posmā no 1981. līdz 1996. gadam. Šādu cilvēku ir 26, un, kā norāda politikas vērotāji, šie jaunie politiķi ir apņēmības pilni panākt dažādas reformas un labot pašreizējo politisko sistēmu.
Kā norāda gados jaunos mileniāļu likumdevējus apvienojošās, bet politiski neitrālās organizācijas "Millenial Action Project" dibinātājs Stīvens Olikara (Steven Olikara), mileniāļu ambīcijas ir patiešām lielas, jo tieši šai paaudzei, neatkarīgi no politiskās piederības, būs jāmanto gan lielie valsts parādi, gan klimata pārmaiņu sekas.
"Lielākā daļa no mileniāļiem, kas kandidēja šajās vēlēšanās, runāja par darbošanos pāri partiju līnijām, lai lietas novestu līdz galam. Viņiem par labu spēlē tas, ka pārliecinoši lielākajai daļai amerikāņu ir apnikusi dalīšana partijās un ir apnicis nefunkcionējošs kongress. Tāpēc, manuprāt, mūsu lielākā iespēja ir šī nepieredzētā kustība, kuras mērķis ir salabot šo sistēmu, nojaucot dalījumu partijās. Protams, ir šī neizpratne – cik tālu šo laivu drīkst šūpot? Cik tālu ir jāatbalsta pašreizējā vadība, cik tālu ir jāievēro partijas vadlīnijas, ja vairums mileniāļu negrib būt pieskaitīti tikai demokrātiem vai republikāņiem?" teicis Olikara.
Taču konservatīvās žurnālistikas ziņu vietnes „Washington Free Beacon” dibinātājs Metjū Kontinetti par jauno politiķu spējām drīzumā ietekmēt politiskos procesus izsakās visai skeptiski. Pēc viņa vārdiem, par spīti jaunajām vēsmām Vašingtonas politiskajā dzīvē valda sistēma un ir nepieciešams laiks, lai tajā izkarotu savu vietu. Turklāt divu partiju sistēma nekur nav pazudusi.
"Viņi diezgan ātri būs ļoti vīlušies, jo, par spīti demokrātu uzvarai vēlēšanu naktī, kas bija reāla, viņi kontrolē tikai vienu Kongresa palātu. Lai kaut ko panāktu, ir nepieciešamas vismaz divas palātas. Un par to mēs kā republikāņi pārliecinājāmies, kad prezidents bija Obama. Pat, ja jums nav prezidenta, jūs esat nepatikšanās! Tāpēc šīs jaunās sejas drīz vilsies. Senāta vairākuma līderis Mičs Makkonels ir teicis, ka viņš nevirzīs uz balsošanu neko, ko prezidents neparakstīs. Tāpēc mums ir šis strupceļš – demokrāti saka, ka viņi nefinansēs sienu, bet Tramps negatavojas parakstīt jebko, kas neiekļauj finansējumu sienai," sacīja Kontinetti.
Par spīti skepticismam, amerikāņu mediji prognozē, ka tuvākajā laikā ASV politisko dzīvi var piemeklēt arī virkne veiksmes stāstu un politisku kompromisu, jo tiek uzskatīts, ka gan republikāņu, gan demokrātu partijas kopīgi varētu atbalstīt jauno infrastruktūras likumprojektu, kā arī rosinājumus samazināt recepšu medikamentu cenu. Izskanējušas arī ziņas, ka abās partijās pieaug atbalsts plašākai un daudzpusīgākai imigrācijas reformai, kas varētu kļūt par izeju no politiskā strupceļa.
