Rīta Panorāma

Izraēlā atceļ gandrīz visus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus

Rīta Panorāma

Intervija ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu

Darbu sāk ES prokuratūra

Darbu sāk Eiropas Prokuratūra; ne visas valstis steidz aizpildīt vakances šajā iestādē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šomēnes darbu ir uzsākusi Eiropas Prokuratūra. Tās izveide ir bijis garš un sarežģīts process, kas ir prasījis aptuveni 20 gadu. Prokuratūras galvenais uzdevums ir izmeklēt un uzturēt apsūdzības lietās, kas skar Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanu un citus ar Eiropas līdzekļiem saistītos finanšu noziegumus. Tomēr nebūt ne visas valstis steidz aizpildīt vakances šajā iestādē.

ĪSUMĀ:

  • Pēc aptuveni 20 gadu izveides procesa darbu sāk Eiropas Prokuratūra.
  • Tā cīnīsies ar ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu.
  • Prokuratūras vadītāja Laura Kovesi: Finanšu noziegumi – drauds demokrātijai.
  • Prokuratūra darbosies 22 Eiropas Savienības valstīs.

Katru gadu noziedznieki spēj izkrāpt vairāk nekā 460 miljonus eiro no Eiropas Savienības budžeta. Tā liecina Eiropas Komisijas aplēses. Šī nauda tiek izkrāpta vai nu no Eiropas fondiem, vai arī izmantojot starptautiskās PVN shēmas. Šādu noziegumu apkarošana būs galvenais Eiropas Prokuratūras uzdevums.

Darbu sāk Eiropas Prokuratūra - ne visas valstis steidz aizpildīt vakances šajā iestādē
00:00 / 04:13
Lejuplādēt

To vada Laura Kovesi. Iepriekš viņa bija Rumānijas pretkorupcijas dienesta priekšniece.

“Mūsu mērķis ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Nevajag sevi maldināt – tas ir visizplatītākais drauds jebkurai demokrātiskai sabiedrībai. Par to tiek par maz runāts, tas tiek par zemu novērtēts, un bieži ar to samierinās, no kā iegūst organizētie noziedzīgie grupējumi, kas mēģina ieņemt likumīgu varasiestāžu vietu,” pauda Kovesi.

Eiropas Prokuratūra ir pirmā iestāde, kas strādās ar 22 dažādām tieslietu sistēmām un tiesību režīmiem. Tas tādēļ, ka, lai arī lietas tiks izmeklētas Eiropas Prokuratūrā, tās tiks iztiesātas katras valsts vietējās tiesās.

Prokuratūra darbosies 22 Eiropas Savienības valstīs, jo Polija, Ungārija un Zviedrija ir nolēmušas tai nepievienoties.  Savukārt Īrijai un Dānijai ir izņēmuma stāvoklis tieslietu sadarbības jomā.

Eiropas Prokuratūras izveide bija garš un sarežģīts process. To neslēpj arī Luksemburgas tieslietu ministre Sema Tansona, kuras valstī ir izvietota jaunā institūcija.

“Ir saprotams, ka šī milzīgā projekta īstenošana iekļāva sevī svarīga nacionālās suverenitātes aspekta nodošanu Eiropas iestādei. Tieši tādēļ sarunas Eiropas Savienības Padomē no 2013. līdz 2017. gadam bija ārkārtīgi smagas. Tas bija sarežģīts process, un vienā brīdī mēs pat domājām, ka mums nekas neiznāks. Tomēr sarežģīti sarunu gadi tagad ir aiz muguras,”  pauda Tansona.

Cīņas ap konkrēto likumprojektu ilga četrus gadus, bet pirmā ideja radās krietni senāk – pirms aptuveni 20 gadiem.

Arī Latvijā sākotnēji valdīja skepse par Eiropas Prokuratūras lomu un uzdevumiem.

Tomēr vēlāk mūsu valsts tai pievienojās un nosūtīja darbam Luksemburgā prokuroru Gati Doniku. Pagājušajā vasarā, īsi pēc apstiprināšanas jaunajā amatā, intervijā Latvijas Radio Doniks apstiprināja, ka Eiropas Prokuratūras galvenais uzsvars būs uz finanšu noziegumiem, kas saistīti ar bloka budžetu.

„Taču arī visi saistītie noziegumi: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, korupcija, dokumentu viltošana, krāpšana. Šādi noziedzīgie nodarījumi arī būs Eiropas Prokuratūras kompetencē. Taču jāmin, ka dokumenti paredz šo kompetenci paplašināt un nākotnē būs arī citi noziedzīgi nodarījumi, tādi kā terorisms un ieroču nelikumīga aprite,” stāstīja Doniks.

Papildus 22 Eiropas prokuroriem, kuri Luksemburgā strādās Lauras Kovesi vadībā, katrā dalībvalstī ir vairāki vietējie prokurori, kuri vadīs izmeklēšanu un uzturēs prasības tiesās.

Rīgā šim darbam ir nozīmēti Igors Gerasimins, Krišjānis Rudzītis, Sigita Saulīte un Dainis Šteinbergs.

Savus deleģētos jeb vietējos prokurorus vēl nav izvirzījušas tikai divas valstis – Somija un Slovēnija.

Ļubļanā ap šo ir izcēlies pamatīgs poliskais skandāls, jo pastāv aizdomas par politisku spiedienu. Valdība atteicās apstiprināt neatkarīga konkursa rezultātus, aizbildinoties ar juridiskām nepilnībām. Protestējot pret šo lēmumu, no amata atkāpās Slovēnijas tieslietu ministre Lilijana Kozloviča. Tomēr valdība pārmetumus par politisko iejaukšanos noraida.

Savukārt Somija vēlas, lai prokurori līdztekus Eiropas lietām izmeklētu arī vietējās. Bet Kovesi tam nepiekrīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti