ĪSUMĀ:
- Pēc Fukušimas AES avārijas 2011. gadā daudzviet sāka atteikties no kodolenerģijas.
- Francijā 2018. gadā pieņemts gala lēmums slēgt valstī vecāko Fesenheimas AES.
- 1977. gadā palaistās Fesenheimas AES otro reaktoru izslēdza otrdien pusnaktī.
- Trīs gados no stacijas izvedīs izlietoto kodoldegvielu.
- Vēl 15 gadi būs nepieciešami, lai ražotni demontētu pilnībā.
- “Greenpeace” Francijas nodaļa apsveic AES slēgšanu.
- Francijā lielākā arodbiedrība to nosoda.
- Fesenheimas AES saražoja 70% no Elzasas reģionā patērētās enerģijas.
- AES operators sola, ka darbu zaudējušos cilvēkus pārcels uz citām stacijām.
- AES bija lielākais darba devējs 2500 iedzīvotāju lielajā Fesenheimā.
- Pilsētas mērs kritizē AES slēgšanu, tomēr optimistiski raugās uz nākotni.
- Francijā joprojām darbojas 18 AES ar 56 kodolreaktoriem.
- Valdība ir apņēmusies līdz 2035. gadam slēgt vēl 12 kodolreaktorus.
2011. gada martā spēcīga zemestrīce un tai sekojošais cunami izraisīja avāriju Fukušimas atomelektrostacijā (AES) Japānā. Tā bija nopietnākā kodolkatastrofa pasaulē kopš Černobiļas AES avārijas 1986. gadā.
Pēc Fukušimas AES avārijas vairākas valstis nolēma pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas. Arī toreizējais Francijas sociālistu prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka valsts samazinās atkarību no atomenerģijas un kā pirmo slēgs valstī vecāko AES Fesenheimas pilsētā pie Vācijas robežas.
1977. gadā palaistās Fesenheimas AES pirmā reaktora darbību apturēja februārī, bet otro izslēdza vakar pusnaktī. Tuvākajos trīs gados no stacijas izvedīs izlietoto kodoldegvielu, bet vēl 15 gadi būs nepieciešami, lai ražotni demontētu pilnībā, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” Francijas nodaļa AES darbības izbeigšanu nodēvēja par “vēsturisku mirkli” un aicināja valdību slēgt arī pārējos valstī darbojošos kodolreaktorus.
Turpretī Francijā lielākā arodbiedrība “CGT” sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja, ka Fesenheimas AES slēgšana ir “ekonomisks, sociāls un ekoloģisks genocīds”.
Fesenheimas AES darbinieku arodbiedrības pārstāvis Alēns Beserē neslēpj, ka viņš un kolēģi līdz pēdējam brīdim cerēja, ka stacija darbu tomēr turpinās.
“Mēs esam vienlaikus bēdīgi un lepni. Lepni par to, ka visus šos gadus varējām šeit strādāt, būt daļa no rūpniecības vēstures. Mums ir skumji, jo stacijas slēgšana bija politisks lēmums,” Beserē sacīja televīzijas kanālam “France 24”.
Fesenheimas AES saražoja 70% no Elzasas reģionā patērētās elektroenerģijas, bet 2017. gadā tur strādāja vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Izlietotās kodoldegvielas izvešanā būs nodarbināti 294 cilvēki, bet pēc tam demontāžas darbos piedalīsies tikai 60 darbinieki.
AES operators “EDS” sola, ka darbu zaudējušos cilvēkus pārcels uz citām stacijām, bet tas nozīmēs došanos prom no Fesenheimas.
AES bija lielākais darba devējs 2500 iedzīvotāju lielajā Fesenheimā, tāpēc iedzīvotājus satrauc, kā tas atsauksies uz pilsētas un tās apkaimes ekonomiku.
Pilsētas mērs Klods Brendērs kritizē AES slēgšanu, tomēr optimistiski raugās uz Fesenheimas nākotni.
“Mēs joprojām esam pievilcīgi. Tāpēc nav pamata bažām, ka Fesenheimu masveidā pametīs iedzīvotāji un tā kļūs par spoku pilsētu,” pilsētas galva sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Francijā joprojām darbojas 18 AES ar 56 kodolreaktoriem, kas saražo aptuveni 70% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas.
Valdība ir apņēmusies līdz 2035. gadam slēgt vēl 12 kodolreaktorus un dot priekšroku atjaunojamiem energoresursiem.
