Pirmā maija svinēšanas pirmsākumi meklējami jau tālajā 1886.gadā, kad ASV Čikāgas pilsētas ielās notika plaši mītiņi un strādājošo demonstrācijas, pieprasot ieviest astoņu stundu ilgu darba dienu. Toreiz akcija noslēdzās ar sadursmēm ar policiju, kurās dzīvību zaudēja vairāki cilvēki.
1.maijs Eiropā ir oficiāla brīvdiena un pēdējo gadu laikā darba svētki plaši tiek izmantoti kā iespēja, lai protestētu pret valdību īstenotajiem taupības pasākumiem. Spilgts piemērs tam ir Grieķija, kur trešdien ir sarīkots 24 stundu vispārējs streiks. Tā organizatori ir vadošās arodbiedrības, kas aicina atcelt izdevumu samazināšanu un apturēt nodokļu kāpumu.
Simtiem cilvēku trešdien bija sapulcējušies Atēnu Sintagmas laukumā, norādot, ka tauta taupības pasākumus vairs nevar izturēt. Viens no demonstrācijas dalībniekiem telekompānijai BBC skaidroja: „Šī ir mūsu iespēja iziet ielās un protestēt pret šiem taupības pasākumiem. Tā ir iespēja pieprasīt ienākumu celšanos un pieprasīt atcelt visus tos pasākumus, kas kapitālistiskās krīzes dēļ ir ieviesti pret strādājošo šķiru.”
Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras ir paziņojis, ka pašreizējās taupības politikas mērķis ir nodrošināt lielāku palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem, solot, ka šis būs pēdējais krīzes gads.
Tikmēr Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā maija dienas demonstrācijas izvērsušās sadursmēs ar policiju. Tas tāpēc, ka atšķirībā no iepriekšējiem trijiem gadiem šoreiz drošības apsvērumu un rekonstrukcijas darbu dēļ 1.maija gājieni Taksima laukumā netika atļauti. Līdzīgi aizliegumi bija spēkā kopš 1977.gada, kad tā dēvētās Asiņainās maija dienas demonstrāciju laikā tika nogalināti 34 cilvēki. Kā paziņojuši daži no neatļauto demonstrāciju dalībniekiem, varas iestāžu reakcija ir bijusi neadekvāta, jo citās pilsētās akcijas ir atļautas.
Pirmais maijs tiek atzīmēts arī citās pasaules daļās. Tā, Indonēzijā ielās izgāja tūkstošiem strādājošo, pieprasot augstākas algas. Ar līdzīgām prasībām ielās izgājuši arī Marokas galvaspilsētas Rabātas darbaļaudis un bezdarbnieki, kas pieprasījuši gan jaunas darbavietas, gan darba apstākļu uzlabošanos. Marokā bezdarba līmenis pašlaik ir sasniedzis 30%, galvenokārt Eiropas ekonomiskās krīzes dēļ.
Strādājošo darba apstākļu kvalitātei uzmanību pievērsuši arī demonstranti Bangladešā. Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, sabrūkot vienai no Bangladešas rūpnīcām, dzīvību zaudēja gandrīz 500 cilvēku. Protestētāji pieprasījuši sodīt un pakārt rūpnīcas īpašniekus. Balgladešas negadījumu trešdien savā dievkalpojumā aktualizējis arī Romas pāvests Francisks, kurš nosodījis vergu darbaspēku. Pēc Franciska vārdiem, nepienācīgu algu maksāšana, pastiprināta koncentrēšanās uz finanšu rādītājiem un peļņas gūšanu ir pretrunā ar Dieva gribu.
Tomēr laikam visplašāk 1.maijs joprojām tiek atzīmēts Krievijā. Kopš 1992.gada valstī gan vairs netiek atzīmēta darbaļaužu solidaritātes diena, bet gan pavasara un darba diena. Vadošo politisko partiju un arodbiedrību organizētajā gājienā Maskavā vien bija pulcējušies vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, bet visā valstī līdzīgos pasākumos esot piedalījušies aptuveni divi miljoni cilvēku.
