Dānijas «nē» ES iekšlietu politikai sarežģī Eiropas cīņu ar terorismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Dānijas lēmums nepievienoties kopīgai Eiropas Savienības (ES) iekšlietu politikai sarežģī vienotu ES pretterorisma politikas attīstību, tostarp iespējamo vienotu aviopasažieru reģistra izveidi.

Piektdien dalībvalstis turpinās sarunas par aviopasažieru datu reģistru, kas neveidojas tik viegli. Pret šo ideju ir iebildes, jo ir valstis, kuras uzskata, ka šāds saraksts varētu balansēt uz robežas ar personu datu aizsardzību.

Reģistra obligāta ieviešana ir plānota līdz gada beigām, kad galavārds būs jāsaka arī Eiropas Parlamentam. Tā būs direktīva, kas dalībvalstīm būs obligāti ieviešama divu gadu laikā. Viena no aktīvākajām idejas aizstāvēm ir Lielbritānija.

„Esam gaidījuši pārāk ilgi. Mums ir vajadzīga tūlītēja vienošanās un nekavējoša rīcība," saka britu iekšlietu ministre Terēze Meja.

Uzmanības centrā būs arī lielāku pilnvaru piešķiršana Eiropas tiesībaizsardzības aģentūrai ”Europol”, proti, stiprināt to kā informācijas apmaiņas centru starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Taču šīm sarunām sarežģījumus radījusi Dānija. Tieši pirms ministru tikšanās Briselē Dānija referendumā ir nobalsojusi pret ciešāku iekļaušanos ES iekšlietu politikā, kas nozīmē, ka teorētiski Dānija var nebūt arī „Europol” paspārnē un līdz ar to zaudēt iespējas, piemēram, apmainīties ar slepeno dienestu informāciju par bīstamu cilvēku iespējamu atrašanos teritorijā.

Bažas par to neslēpa Eiropas prettorisma koordinators Žils de Keršovs, norādot, ka tieši aģentūras darbības stiprināšana būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt Eiropas drošību.

„Tā ir demokrātija, ļoti spēcīga cilvēku griba. No vienas puses tas ir skumji, jo Dānija mums ir vajadzīga. Es zinu, cik gadiem ilgi Dānija jau ir strādājusi, lai izskaustu terorismu; ar Dāniju sadarbojamies ļoti cieši un vēlētos redzēt to vēl vairāk iesaistītu mūsu kopējā darbā, taču tā ir cilvēku izvēle, un ko gan es te varu teikt," saka de Keršovs.

Neoficiāli izskan viedokļi, ka arī pēc referenduma ES domās, kā Dāniju neatstāt ārpus „Europol” redzesloka.

Dalībvalstis joprojām ir sarunās arī par citiem veidiem, kā apkarot teroristu aktivitātes, piemēram, kā sadarbībā ar lielākajām interneta kompānijām izskaust bīstama uz džihādu aicinoša satura parādīšanos globālajā tīmeklī.

Ministri diskutēs arī par turpmākajiem veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu migrācijas plūsmu radīto spiedienu.

Teorakti Parīzē un tajos iesaistīto aizturēšana Beļģijā ir būtiski mainījusi debates par ES drošību, un tādēļ arī dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri tiekas, lai lemtu par to, kā mazināt terorisma draudus un nepieļaut naidīgu cilvēku iekļūšanu ieceļotājiem visai atvērtajā ES teritorijā.

Nedēļu pēc Parīzes teroraktiem ārkārtas sanāksmē Briselē iekšlietu ministri vienbalsīgi atbalstīja Francijas ierosinājumu pašos pamatos pārskatīt Šengenas vienošanos, kas ļautu uz ES ārējām robežām regulāri un daudz stingrāk kontrolēt ne tikai iebraucējus no malas, bet arī ES pilsoņus.

Ministri lēma, ka robežas ES iekšienē joprojām lielākajā daļā paliek neskartas, un tas nozīmē ka ceļošanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā nekas nemainās. Stingrākas kontroles saprotamu iemeslu dēļ uz laiku gan ieviesusi Francija.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti