Tādēļ ir ārkārtīgi grūti paredzēt, vai pašreizējai premjerei un Sociāldemokrātu partijas līderei Metei Frederiksenai izdosies saglabāt amatu.
Paredzams, ka neviens no abiem lielākajiem politisko partiju blokiem (kreiso un labējo) neiegūs absolūto vairākumu, izcīnot vismaz 90 no 179 deputātu vietām.
Aptaujas rāda, ka par kreiso partiju veidoto bloku sociāldemokrātu vadībā varētu balsot aptuveni 49,1 % dāņu, kas tam nodrošinātu 85 vietas. Savukārt labējo partiju bloks var cerēt uz 40,9 % balsu un attiecīgi 72 mandātiem. Ja neviens bloks neiegūs absolūto vairākumu, sarunas par jaunās valdības izveidi pēc vēlēšanām varētu būt ilgas.
Šajā situācijā "zelta kārti" varētu iegūt jaunizveidotā Moderātu partija, kuru dibinājis bijušais premjerministrs Larss Leke Rasmusens. Šī partija varētu saņemt ap 10% balsu.
Vēlētājiem joprojām spilgtā atmiņā ir 2020. gada skandāls ap Frederiksenas valdības lēmumu nogalināt 17 miljonus ūdeļu bailēs no koronavīrusa mutācijas. Tas iznīcināja ienesīgu Dānijas eksporta nozari.
Tomēr Kopenhāgenas "Domnīcas Eiropa" eksperte Ībene Šake uzskata, ka šajās vēlēšanās vēlētājus galvenokārt satrauc trīs temati.
"Pirmais ir nacionālā veselības sistēma. Mums patiešām pietrūkst darbinieku un droši vien arī naudas veselības aprūpē. Tas ir būtisks jautājums.
Otrais temats ir klimats. Jau 2019. gada vēlēšanas tika dēvētas par "klimata vēlēšanām", un tagad šis jautājums atkal ir kļuvis ļoti nozīmīgs.
Trešais temats ir inflācija un enerģijas cenas, jo daudzi vienkāršie dāņi nespēj apmaksāt rēķinus. Tas arī ir būtiski."
Atšķirībā no kaimiņvalsts Zviedrijas, kur nesenajās parlamenta vēlēšanās liela uzmanība bija pievērsta noziedzības un imigrantu integrācijas jautājumiem, tādēļ labus panākumus guva galēji labējā "Zviedrijas demokrātu" partija, Dānijā vairums partiju atbalsta ļoti stingru imigrācijas politiku un priekšvēlēšanu kampaņā par šo jautājumu nav bijušas lielas diskusijas.
Balsošanas iecirkņi tiks slēgti pulksten 21 pēc Latvijas laika.
