No attāluma tas vairāk atgādina kādu vides mākslas objektu, taču patiesībā šajos deviņos savulaik kravu pārkraušanā lietotajos konteineros slēpjas videi draudzīgs mājokļu risinājums.
Kopenhāgenas ostā pietauvotā ēka ir trīssimt kvadrātmetrus plaša un tajā izvietotas divpadsmit kopmītņu tipa istabiņas ar kopēju virtuvi un vannasistabu, kā arī pat pagalmu un vietu desiņu cepšanai uz terases, kas uzbūvēta uz ēkas jumta.
Tas viss izvietots uz betona pontona un domāts, lai piedāvātu lētas mājvietas risinājumu studentiem, kam pat bagātajā Dānijā tāpat kā citviet pasaulē mūžīgi trūkst naudas, it īpaši mājvietas īrēšanai centrā netālu no universitātēm.
“Problēma ir tāda, ka visi zemes gabali pilsētu centros ir neiedomājami dārgi un, kad tos pārdod, uz šīs zemes parasti saceļ biroju telpas vai ļoti dārgus dzīvokļus. Studentiem tas jebkurā gadījumā vienkārši ir par dārgu,” saka projekta attīstītājs Frederiks Logsturps.
Pontonu ēku uzņēmuma vadītāji sapratuši, ka pilsētas kanālos un upēs ir ļoti daudz neizmantotas vietas un, ņemot par iedvesmu septiņdesmito gadu Kaliforniju, kurā radās doma par novecojušu kravas konteineru atkārtotu izmantošanu mājokļu celšanai, attīstīja šo domu tālāk.
Talkā nākušas jaunās tehnoloģijas, tāpēc konteineru mājas prototips var lepoties ar jaunas paaudzes apkuri, kas balstīta uz īpašu, sālsūdens fizikālās īpašības izmantojošu siltumsūkni. Savukārt par elektrību parūpējas saules baterijas. Šo kopmītņu izstrādātāji cer, ka tas varētu būt risinājums daudzās pasaules pilsētās, kuras uzceltas piekrastē.
Un Kopenhāgena kā starta punkts šādam projektam tik tiešām ir piemērota – kā liecina "The Economist" veikts pētījums par dzīves dārdzību, šogad Dānijas galvaspilsēta uzskatāma par astoto dārgāko pilsētu visā pasaulē.
