Šādu soli Kopenhāgena spēra pēc tam, kad Zviedrija no šī gada sākuma sāka pārbaudīt dokumentus visiem ceļotājiem, kuri vēlas ierasties no Dānijas teritorijas. Nespējot nokļūt Zviedrijā, Dānija varētu kļūt par galamērķi daudziem patvēruma meklētājiem.
Šķiet, ka gandrīz nevienu nepārsteidza Dānijas valdības lēmums līdz 3. februārim pagarināt pagaidu robežkontroli uz lielceļiem, kas ved no Vācijas. Tāpat pastiprināti tiks pārbaudīti prāmji no Zviedrijas un Vācijas. Jau aizvadītajā nedēļā, kad tika pieņemts pirmais lēmums par pagaidu robežkontroles atjaunošanu, Dānijas imigrācijas ministre Ingera Stojberga neslēpa, ka tas tiek darīts, lai mazinātu iebraucēju plūsmu.
“Protams, ka mēs šādi rīkojamies, jo nevēlamies, lai Dānija kļūtu par galamērķi tūkstošiem un tūkstošiem patvēruma meklētāju,” sacīja Stojberga.
Pēc tam, kad Zviedrijas valdība uzlika par pienākumu pārvadātājiem pārbaudīt, vai pasažieriem ir ceļošanai derīgi dokumenti, nokļūt šajā valstī ir kļuvis sarežģītāk. Tādēļ lielāks patvēruma meklētāju skaits varētu izvēlēties palikt Dānijā. Līdz šim tajā ir saņemts krietni mazāks patvēruma lūgumu apjoms nekā kaimiņvalstīs. Lielā mērā tas tiek skaidrots ar salīdzinoši nedraudzīgu Kopenhāgenas politiku pret bēgļiem. Tā pašreiz parlamentā tiek apspriests likums, kas paredz atņemt bēgļiem vērtslietas, lai palīdzētu segt viņu uzturēšanas izmaksas.
Eiropas Komisija pagaidām ir atteikusies komentēt šo likumu, jo tas vēl nav pieņemts. Tomēr migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls neslēpa, ka situācija kopumā šobrīd ir visai nopietna.
“Jā, Šengenas zona šobrīd ir apdraudēta. Un, ja tā sabruks, tad, manuprāt, tas būs Eiropas Savienības beigu sākums. Vai vēl ir kāds tamlīdzīgs sasniegums pēdējo 60 gadu laikā? Varbūt vienīgi banku sistēma, bet tas nav gluži tas pats. Tādēļ mums ir jāaizsargā Šengenas zona,” uzsvēra Avramopuls.
Savukārt Eiropas Parlamenta sociāldemokrātu grupas deputāte no Zviedrijas Jitte Gutelande aizstāv tās lēmumu uz laiku atjaunot robežkontroli. Sarunā ar Latvijas Radio viņa pauda, ka situācijas normalizēšanās Eiropā ir iespējama tikai tad, ja visas valstis uzņems daļu no bēgļiem.
“Es teiktu, ka Zviedrijas valdība grib nosūtīt citām valstīm politisku signālu, ka, ja mēs nerīkosimies saskaņoti visi kopā, tad no tā cietīs arī ekonomika. Ir jāsaprot, ka tas viss ir savstarpēji saistīts. Tādēļ uz pašreizējiem soļiem nebūtu jāskatās kā uz līdzšinējās bēgļu uzņemšanas politikas beigām, bet gan kā uz politisku signālu,” skaidroja Gutelande.
Robežkontroles atjaunošana rada ne tikai neērtības, bet arī ekonomiskos zaudējumus vairākiem pierobežu reģioniem, jo to iedzīvotāji bieži vien dzīvo vienā valstī, bet strādā citā. Savukārt pārbaudes pamatīgi apgrūtina un paildzina šo ikdienas pārvietošanās procesu cilvēkiem un precēm .
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība ir vienojusies par obligātām kvotām 160 000 patvēruma meklētāju sadalē pa bloka dalībvalstīm, taču vairās valstis, un visasāk Čehija, Ungārija, Slovākija un Polija, tam pretojas. Realitātē no Grieķijas un Itālijas, kuras līdz šim uzņēmušas visvairāk iebraucēju, uz citām Eiropas valstīm ir pārvietoti vien 300 patvēruma meklētāji.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas.
