Pašlaik pie varas Dānijā ir triju partiju mazākuma koalīcija, kuru vada Liberālās partijas premjerministrs Larss Loke Rasmusens, sadarbojoties ar Konservatīvo partiju un Liberālo aliansi. Līdz šim valdībai savu atbalstu bija paudusi arī pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija.
Taču šajās vēlēšanās Rasmusenam un viņa koalīcijai tiek prognozēts zaudējums. Lai arī kopumā pie varas esošie spēki tāpat varētu iegūt aptuveni 45 procentus balsu, par daudz reālāku uzvarētāju tiek minēta pašlaik opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija ar tās jauno līderi Metti Frederiksenu priekšgalā. Lai arī pašreizējā Dānijas valdība pagājušajā gadā pieņēma valsts vēsturē stingrākos imigrācijas likumus, Frederiksena tai nepretojās.
Frederiksenas vadībā sociāldemokrāti ir aicinājuši ieviest limitus ne no Rietumiem ieceļojušajiem imigrantiem, rosinājuši patvēruma meklētājus izraidīt uz īpašiem centriem Ziemeļāfrikā, bet visiem imigrantiem piespiest strādāt vismaz 37 stundas nedēļā, lai varētu pretendēt uz sociāliem labumiem. Šāda nostāja ir veicinājusi arvien lielāku atbalstu labēji noskaņoto vēlētāju vidū. Kā norāda dāņu izdevuma "Politiken" komentētājs Kristians Madsens, sociāldemokrāti ir iemācījušies ļoti veiksmīgi manevrēt:
"Mettes Frederiksenas vadībā sociāldemokrāti migrācijas jautājumā ir spēruši ļoti lielu soli pa labi, nevis cenšoties neitralizēt, bet gan tieši izceļot labējo populistu dienaskārtību. Vienlaicīgi viņa ir ļoti skaidri iestājusies par dažādiem sociālajiem un labklājības jautājumiem. Tāpēc viņas veiksmes formula ir šis viens lielais solis pa labi, otrs lielais solis pa kreisi," norādīja Madsens.
Taču aptaujas pirms vēlēšanām arī rāda to, ka migrācijas jautājums pirmo reizi vairāku gadu laikā ir kļuvis tikai par otro visvairāk interesējošo jautājumu. Līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā arī dāņu vēlētājiem arvien lielāku satraukumu rada klimata jautājumi. Īpaši jau pēc tam, kad pirms pašām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Kopenhāgenas centrā notika ļoti plaša klimata aktīvistu tikšanās. Kā norāda Kristians Madsens, šis ir jauns fenomens, kuram sociāldemokrāti līdz galam nav bijuši gatavi.
"Manuprāt, tas viņiem bija milzīgs pārsteigums. Klimata jautājums iepriekšējās vēlēšanās nespēlēja absolūti nekādu lomu. Šoreiz tas ir, iespējams, pats svarīgākais jautājums. Es nespēju iedomāties nevienu politiskās dienaskārtības aspektu, kas būtu mainījies tik strauji. Arī sociāldemokrātu solījumi pievērsties šīm problēmām nav pārliecinoši. Ja jūs paskatāties viņu budžeta piedāvājumu, tur ir nauda pensijām, labklājībai – visām sociāldemokrātu lietām. Bet par zaļajām lietām… Nu, mēs kaut kādā brīdī tām pievērsīsimies!" tā Madsens.
Apzinoties, ka klimata pārmaiņas tomēr ir kļuvušas par vienu no aktuālākajām problēmām, sociāldemokrāti tomēr ir apņēmības pilni īstenot daudz zaļāku politiku, lai sasniegtu Dānijas izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam pilnībā atbrīvoties no fosilajiem enerģijas avotiem.
Pavisam nesen notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ļauj prognozēt arī citu partiju panākumus. Tiek uzskatīts, ka Dānijas Tautas partija savu pārstāvniecību vietējā parlamentā varētu samazināt uz pusi. Tas skaidrojams ar vairāku jaunu, galēji labēju partiju, piemēram, „Jauno Labējo” un „Stingrās līnijas”, parādīšanos uz politiskās skatuves. Šo partiju līderi ir izpelnījušies visai plašu uzmanību, tostarp dedzinot Korānu sabiedriskās vietās.
Bet, ja runājam par pašreizējo premjerministru Larsu Loki Rasmusenu, tad viņš ir aicinājis vēlētājus viņu atkārtoti apstiprināt amatā, kā iemeslu minot to, ka pasaule ir kļuvusi daudz bīstamāka. Pieminot gan klimata pārmaiņas, gan migrācijas krīzi, Rasmusens norādījis, ka šiem draudiem ir nepieciešama skaidra un atbildīga pretreakcija, ko spētu nodrošināt tieši viņa turpmāka vadība. Kā līdzšinējā darba novērtējums tiek minēta arī Rasmusena vadītās partijas uzvara Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
