Izņēmuma tiesības ļāvušas Dānijai īstenot stingrāku imigrācijas politiku, tajā pašā laikā iesaistoties citās tieslietu sadarbības jomās. Piemēram, Dānija ir Eiropola dalībvalsts, kas ir starpvaldību organizācija cīņai pret organizēto noziedzību, kontrabandu un terorismu. Tomēr saskaņā ar izmaiņām Lisabonas līgumā pēc 2009.gada Dānijai nāksies šo organizāciju pamest, ja tā saglabās līdzšinējās izņēmuma tiesības.
Ja dāņi referendumā atbalstīs pārmaiņas, tas nozīmēs, ka Kopenhāgena līdz ar dalību Eiropolā akceptēs vēl 22 Eiropas Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz tādām jomām kā cīņa ar kibernoziegumiem, cilvēku kontrabandu, bērnu pornogrāfiju un krāpniecību.
Tie, kas aicina saglabāt izņēmuma tiesības, apgalvo, ka, no tām atsakoties, Dānija zaudēs kontroli pār imigrācijas politiku. Tie, kas aicina no tām attiekties, uzsvaru liek uz nepieciešamību sadarboties ar citām valstīm cīņā pret drošības draudiem, it īpaši pēc teroraktiem Parīzē.
Aptaujas liecinājušās, ka par un pret attiekšanos no izņēmuma tiesībām gatavojas balsot līdzīgs skaits dāņu. Tomēr liela daļa ir neizlēmušo balsotāju - 20-30%, kas nozīmē, ka iznākumu ir ļoti grūti prognozēt. Nepalīdz arī tas, ka jautājumu sarežģītu padara komplicētā Eiropas Savienības tieslietu politika. Pirms mēneša publicēta aptauja liecināja, ka gandrīz divas trešdaļas dāņu nespēja paskaidrot, par ko tieši ir šis balsojums.
