Janvāra vidū Baltijas jūrā sāks patrulēt Dānijas jūras kara flotes fregate “Peter Willemoes” ar 160 karavīriem. Savukārt par Baltijas valstu gaisa telpas drošību palīdzēs rūpēties četri amerikāņu ražojuma “F–16” iznīcinātāji. Līdz mēneša beigām tos ar 70 cilvēku lielu apkalpes komandu plānots nosūtīt uz NATO misiju, kuras bāze ir Lietuvas pilsētā Šauļos. Dāņu kara lidmašīnas pievienosies astoņiem NATO iznīcinātājiem, kas jau pašlaik veic Baltijas gaisa telpas aizsardzību.
Kopenhāgenas lēmums ir izsaucis Krievijas protestus. Krievijas vēstnieks Dānijā Vladimirs Barbins brīdinājis, ka Dānija vairo spriedzi reģionā un Krievija reaģēšot uz šo soli.
Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena uzsver, ka Dānija ir gatava sniegt atbalstu Baltijas valstīm, lai novērstu Krievijas agresiju.
Arī ārlietu ministrs Jepe Kofods brīdinājis, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nepaliktu bez sekām.
“Ja Krievija iebruks Ukrainā, viņiem nāksies rēķināties ar plašām politiskām un ekonomiskām sankcijām, kādas vēl nav pieredzētas. Ir svarīgi, lai Krievija saprastu, ka par šādu rīcību nāksies maksāt augstu cenu un tas, ko viņi dara pašlaik, ir pilnīgi nepieņemami,” uzsver Kofods.
Bijušais ārlietu ministrs, Sociālliberālās partijas pārstāvis Martins Lidegārds gan uzskata, ka NATO papildspēku nosūtīšana uz Baltiju diez vai atturēs Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no iebrukuma Ukrainā.
“Signāls par atbalstu Baltijas valstīm ir svarīgs, un mēs to atbalstām par 100%, bet baidos, ka tas neatturēs Putinu no iebrukšanas Ukrainā,” spriež Lidegārds.
Pēc viņa domām, daudz svarīgāk būtu pārliecināt Vāciju un citas valstis par nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Lidegārds norāda, ka Krievijas gāzi varētu aizstāt ar piegādēm no ASV, Norvēģijas un Ziemeļāfrikas. “Tas nav viegls uzdevums, bet nav arī neiespējams.”
