Šis solis saistīts ar nesen parakstīto vienošanos par 2019. gada budžetu, kur norādīts: nepieciešams pēc iespējas ātrāk – vismaz līdz 2019. gada beigām – vienoties ar partnervalsti par Dānijas cietuma izveidi ārpus valsts robežām, vēsta nacionālā teleradioapraides kompānija DR. Ja izraidītie noziedznieki izcietīs sodu ārpus valsts, tad slodze uz Dānijas ieslodzījuma vietu sistēmu un sabiedrību kopumā mazināsies.
Sarunās apspriestais jautājums – no kā Dānijai nāksies atteikties apmaiņā pret noziedznieku sūtīšanu uz Baltiju. Par cietumu projektu, ko, iespējams, attīstīs netālu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, interesējušās arī citas Eiropas valstis. Runa varētu būt par Norvēģiju, taču oficiālu komentāru šīs valsts pārstāvji nesniedza, vēsta DR.
"Skaidrs, ka mēs finansēsim cietumu vienā vai citā veidā, lai tas atbilstu starptautiskām vienošanām,"
paziņoja Dānijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberāli konservatīvās partijas pārstāvis Prebens Bangs Henriksens.
Jaunajā cietumā sodu izciestu arī Lietuvā notiesātie, kā arī noziedznieki no citām valstīm, kas, iespējams, pēc Dānijas iesaistīsies cietumu projektā. Tiesa, šīs divas grupas grib turēt atsevišķi.
Dānijas cietumos strādājošo arodbiedrības vadītājs Kims Osterbe ar šo plānu nav apmierināts. Viņš "DR News" paziņoja, ka nāksies segt tēriņus, lai ieslodzītos pēc sprieduma pasludināšanas ar lidmašīnu nogādātu Lietuvā, un pēc soda izciešanas – nogādātu atpakaļ Dānijā.
Viņš piebilda, ka lietuviešiem diezvai patiktu, ja viņu teritorijā no ieslodzījuma vietām izlaistu, piemēram, rumāņus.
Tā vietā Dānijai būtu jāstrādā pie tā, lai noziedzniekus-ārzemniekus nogādātu atpakaļ viņu zemēs, uzskata Osterbe.
Dānijas pārstāvji, kā ziņo DR, pagājušajā gadā apmeklēja cietumus Lietuvā un Rumānijā. Daļēji viņi iepazinās ar slēgto Lukišku cietumu Viļņā.
