Pagaidām uz produktu konteineriem “Carlsberg” alus rūpnīcā redzamas parastas pudeles, bet eksperti attīsta pavisam jaunu pudeli no koka šķiedras. Šāda pudele pēc izmešanas dabā laika gaitā sadrups videi nekaitīgos materiālos jeb bioloģiski noārdīsies.
“Iepakojums ir ļoti svarīga mūsu tā sauktā oglekļa pēdas nospieduma daļa. Mūsu pēdējā ilgtspējas ziņojumā izpētīts, ka iepakojums ir 40% no nospieduma. Tāpēc tas ir jautājums, pie kura mums vienkārši jāstrādā,” skaidroja “Carlsberg Group” viceprezidente Šarlote Liona.
Pirms projekta uzsākšanas tika veikta aptauja, kurā patērētāji izteica interesi par bioloģiski noārdāmiem produktu iepakojumiem. Tāpēc nav bažu, ka jauno iepakojumu patērētāji pieņems kā kaut ko pozitīvu.
Alus brūvēšanas eksperti strādā arī pie tādu miežu attīstīšanas, kas spētu izturēt ekstrēmus laika apstākļus, kurus piedzīvojam klimata pārmaiņu ietekmē. Tas gan nenozīmē ģenētisku modificēšanu, bet gan jaunas miežu šķirnes attīstīšanu, izmantojot tradicionālās audzēšanas tehnoloģijas.
Dānija ir zināma kā valsts ar sekmīgu stratēģiju piesārņojuma samazināšanā. Veiksmes atslēga ir 2002. gadā uzsāktā depozītu shēma. Vairāk nekā 3000 veikalos ir izvietoti tirdzniecības automāti, kuros pircēji var atgriezt izmantotos stikla, plastmasas un alumīnija traukus, pretī saņemot daļu no patērētā produkta cenas. Ar vienu pogas spiedienu ir iespējams naudu noziedot arī labdarībai.
“Mēs pie shēmas strādājam, lai gan mēdz būt arī zaudējumi, jo pudeles saplīst vai arī patērētāji izvēlas nešķirot, sakot, ka atgūt depozīta naudu ir pārāk sarežģīti, tāpēc pudeles vienkārši nonāk miskastē,” sacīja “Dansk Retursystem” vadītājs Lars Krejbergs Petersens.
Neskatoties uz dažu patērētāju skepsi, šajā shēmā aptuveni trīsarpus miljonu pudeļu un kārbu ik dienu atgriežas atpakaļ rūpnīcā. Tas viena gada laikā ir ļāvis pasargāt vidi no simt tonnu oglekļa emisijas un kalpo par pozitīvu piemēru arī citām valstīm.
