Glifosāts ir pesticīds, ko patlaban plaši lieto lauksaimniecībā nezāļu iznīcināšanai. Pēdējos gados arvien aktualizējusies diskusija par tā iespējamu kaitīgumu. Veikti pretrunīgi pētījumi par glifosāta ietekmi uz vidi un cilvēku, tāpat pret tā lietošanu savākti 1,3 miljoni Eiropas iedzīvotāju parakstu. Pēdējā sanāksmē par glifosāta lietošanas atļaujas pagarināšanu dalībvalstu deleģētie pārstāvji piedalījās balsojumā, bet vienošanās netika panākta, stāsta Eiropas Komisijas pārstāve Anka Paduraru:
"Piecas valstis atturējās, deviņas balsoja pret un lielākā daļa - 14 dalībvalstis - balsoja par glifosāta atļaujas pagarināšanu. Tālāk jautājums tiks nodots apelācijas komitejai, kas veidota no dalībvalstu pārstāvjiem, un to vada Eiropas Komisija. Tur būs tie paši balsošanas noteikumi, taču tā ir iespēja dalībvalstīm piedalīties vēl vienā diskusijā jau augstākā pārstāvniecības līmenī."
Iepriekš pieņemtais vielas atļaujas termiņš noslēdzas šogad, sākotnēji to bija plānots pagarināt uz 10 gadiem, bet līdz ar diskusijām Eiropas Komisija priekšlikumu mainīja, termiņu saīsinot uz pieciem gadiem.
Piemēram, Francija, kas balsoja pret glifosāta lietošanu, norādījusi, ka atbalstītu tā pagarināšanu vien uz trīs gadiem. Savukārt Latvija balsojusi par glifosāta atļaujas pagarināšanu ar iespēju to pārskatīt, ja parādās jauni zinātniski pētījumi par tā bīstamību videi vai cilvēkam, saka Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvis Vents Ezers:
"Balsojuma rezultāts šobrīd lielākoties ir atkarīgs no trīs valstu - Vācijas, Itālijas un Francijas - nostājas. Vācija ir tā valsts, kas atturējās. Lēmums ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja tas netiek sasniegts, tad gala lēmumu būs jāpieņem pašai Eiropas Komisijai."
Nākamā sanāksme par glifosātu atļaujas jautājumu noritēs novembra nogalē, kurā, iespējams, Eiropas Komisija nāks klajā ar kādu jaunu priekšlikumu, jo esošā glifosātu saturošo pesticīdu atļauja derīga vien līdz decembra vidum.
