Dalailama: Sabiedrība ir «ļoti materiālistiska», tai pietrūkst līdzjūtības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sabiedrība ir pārāk materiālistiska, un tai pietrūkst līdzjūtības, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda Tibetas garīgais līderis Dalailama. Cilvēce pasaulē, viņaprāt, saskaras ar daudzām problēmām – tās visas ir pašu radītas un sākas no bailēm, neuzticības un pieķeršanās. Situāciju varot vērst uz labo pusi, mainot audzināšanu, lai mācītu iekšējo mieru. 

Gundars Rēders: Jūsu Svētība, ir prieks redzēt Jūs mūsu programmā. Pirmais jautājums ir tāds, es citēju Jūs: “Attīstītās pasaules valstis piedzīvo garīgu krīzi”. Ko Jūs ar to domājat? 

Dalailama: Ir daudz baiļu. No bailēm rodas dusmas. Bez tam ir vēlmes, pieķeršanās. Sākas izmantošana, un aug plaisa starp bagātajiem un nabagajiem. Es domāju, kā nabadzīgie cilvēki cieš. Ļoti daudz. Dažās valstīs ir bads. Es arī domāju, ka cilvēki ir ļoti egocentriski. Viņi nedomā par citu labklājību. Tas attiecas arī uz globālo sasilšanu.

Ir daudz problēmu, ar kurām cilvēce sastopas. Un tas viss ir mūsu pašu radīts. Visas šīs problēmas sākas te – bailes, neuzticēšanās, pārāk daudz vēlmju.

Jāmaina attieksme 

Bet kā rīkoties, kā tikt galā ar terorismu? Kā var tikt galā ar terorismu, izmantojot līdzjūtību? Tas nav iespējams.

Nē. Uzreiz to panākt būs grūti. Bet pēc kāda laika, ilgāka laika jācenšas viņus uzrunāt, domāt par viņiem. Viņi ir brāļi un māsas. Mums jāpiedod cilvēcei. Mums ir jādzīvo līdzās, jāparāda, ka arī viņiem ir tiesības. Tad jācenšas uzrunāt. Tas ir vienīgais risinājums. Lūk, ASV – viņi domā, ka labākais veids, kā cīnīties, ir spēka izmantošana.

Jūs runājat par Donaldu Trampu, ASV prezidentu?

Jā.

Viņš sauc Ziemeļkorejas līderi par raķešu vīru.

Es runāju arī par iepriekšējo valdību. Visa nācija sāka karu pret terorismu. Tā bija. Bet, izmantojot spēku, pat cilvēki, kas nav teroristi, viņi par tādiem kļūst. No otras puses, attieksme pret šo situāciju ir pārāk negatīva. Teroristu skaits pieaug. Bija 11. septembris.

Un es saku, ka, ja nācija neizmainīs attieksmi pret šo problēmu, būs nevis viens Bin Ladens, bet desmit Bin Ladeni, 100 Bin Ladeni vai 1000 Bin Ladeni. Gandrīz tā tagad arī sanāk.

Ko Jūs domājat par pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu? Vai viņš labi reaģē uz situācijām mūsdienu pasaulē?

Grūti pateikt. Trampu izvēlējās Amerikas tauta. Es uzskatu Ameriku par vadošo nāciju brīvajā pasaulē. Tātad man nav komentāru.

Nav komentāru? Bet viņam ir daudz komentāru par Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, cilvēku, kurš draud pasaulei ar raķetēm. Korejas līderis saka, ka ASV rej kā suns. Vai Jūs zināt par to, kādām frāzēm viņi apmainās? Vai tas ir vai nav drauds visai pasaulei? Kā Jūs domājat?

Es domāju, ka šāda attieksme nepalīdzēs samazināt spriedzi. Tas pirmkārt. Un, otrkārt, mēs nevaram vainot mūsu paaudzes līderus.

Sabiedrība materiālistiska 

Kāpēc?

Tāpēc, ka šie līderi nāk no sabiedrības, kas ir ļoti materiālistiska. Mūsu dzīve ir materiālistiska. Un mūsu kultūra ir materiālistiska.

Mums pietrūkst līdzjūtības. Tas ir tāpēc, ka pastāvošā izglītības sistēma, tā saucamā modernā izglītība, ir pārāk vērsta uz materiālistiskām vērtībām un nav vērsta uz garīgām vērtībām.

Un Jūs neredzat nevienu labu mūsdienu līdera piemēru pasaulē? Nevienu?

Protams, ir labi līderi.

Vai Jūs varat nosaukt kādus?

Piemēram, Vācijas kanclere [Angela] Merkele.

Viņa ir laba?

Es domāju, ka jā.

Ko domājat par Francijas prezidentu?

Es domāju, ka viņš arī ir labs. (..) Viņš grib palikt Eiropas Savienībā, ko es tiešām apbrīnoju.

Eiropas Savienība? Kāpēc? Mums taču ir krīze.

Krīze ir visur.

Jāmāca būt līdzjūtīgiem

Kas ir īpašs Eiropas Savienībā?

Padomāsim. Ja Eiropas Savienība neattīstīsies, tad, manuprāt, pēc pāris desmitgadēm starp dalībvalstīm var sākties cīņa. Es domāju, ka labāka garantija ir pastāvēt bez vardarbības dalībvalstīs. Tāpēc, ka tā ir Eiropas Savienība. Mans ieguldījums ir veicināt vienotību starp cilvēkiem. Kā es jau pateicu, daudzas problēmas ir mūsu pašu radītas. Taču neviens negrib problēmas. Zinātnieki to zina, un daži arī saka, ka cilvēkā būtībā ir vairāk līdzjūtības. Tad kāpēc daudzi cilvēki rada problēmas? Tāpēc, ka viņiem pietrūkst morālu principu, kuri balstītos uz garīgām vērtībām un līdzjūtības. Mazi bērni, ļoti mazi bērni – viņiem daudzkas nerūp, viņi visi spēlējas kopā. Viņiem vienalga, kāda ir citu reliģija, kāda ir viņu tautība. Pēc tam viņi sāk mācīties modernās izglītības sistēmā. Tur neviens nerunā par garīgām vērtībām. Pamazām izglītība iemāca mums nacionālismu, reliģiskas atšķirības un tamlīdzīgas lietas.

Tāpēc, es domāju, ka tas ir galvenais cēlonis, kāpēc mūsu paaudze ir aprobežota savā domāšanā. Viņi domā tikai par savu valsti un reliģiju. Tagad reliģija pati rada sašķeltību un sliktajā gadījumā izraisa karu.

Ēģiptē ir kristiešu – musulmaņu problēmas. Starp musulmaņiem ir sunnītu – šiītu problēmas. Tas ir neiedomājami. Birmā budistu un musulmaņu problēmas. Neiedomājami!

Tagad mums ir jāpadomā, kā izmainīt audzināšanu, lai mācītu iekšējo mieru. Runa pat nav par reliģiju. Tā ir zinātniska pieeja. Vai cilvēks pieņem reliģiju vai ne, tā ir viņa personīga lieta. Bet mums jābūt līdzjūtīgiem.

Tātad tas ir jautājums par izglītības sistēmām pasaulē?

Jā. Mēs jau strādājam ar šo problēmu. Ir dažas universitātes, piemēram, Emori universitāte Amerikā. Indijā arī ir dažas universitātes. Arī dažas nevalstiskas organizācijas. Gandrīz 10 gadus mēs strādājam, lai izveidotu laicīgās ētikas konceptu, kas atbilstu modernai laicīgai izglītībai.

Viņa Svētība Dalailama piedalās pasākumā "Pasaules harmonijai nav robežu. Dialogi ar Viņa Svētī...
Viņa Svētība Dalailama piedalās pasākumā "Pasaules harmonijai nav robežu. Dialogi ar Viņa Svētību Dalailamu" "Skonto" hallē.

Par Putinu labāk nerunāt

Jūsu Svētība, es gribētu uzdot Jums vēl vienu jautājumu par politiku. Latvijai ir liels kaimiņš Krievija. Ko Jūs domājat par Vladimiru Putinu? Par to, kā viņš rīkojas mūsdienu pasaulē?

Viņš ir līdzīgs Amerikas prezidentam.

Līdzīgs Amerikas prezidentam?

Putins ir lielas nācijas prezidents. Tā kā labāk es neizteikšos.

Bet viņš apdraud mazus kaimiņus, Latviju, Baltijas valstis. Ja mēs klusēsim, viņš ies arvien tālāk un tālāk.

Viņš strādāja VDK [Valsts drošības komitejā]. Tāpēc ir tāda attieksme.

Ko Jūs ar to gribat pateikt?

Tā ir bijusī Padomju Savienība.

Tieši tā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma palika mazas republikas. Tās kļuva patstāvīgas. Krievijā, protams, ir pārāk daudz nacionālistu, kuriem patīk Padomju Savienība. Tā bija milzīga valsts. Tātad pēc tam palika mazas republikas, kas bija izstājušās no savienības. Tāpēc tās jūtas neērti. Tas ir saprotami.

Jā, tas ir saprotami, bet mēs gribam dzīvot mierā. Mēs negribam karot. Te, blakus mūsu robežām, notiek militārās mācības.

Baltijas valstis tagad ietilpst Eiropas Savienībā.

Pasaulei jābūt apvienotai

Jums bija ideja pārcelt NATO galveno mītni uz Maskavu.

Jā.

Tas atgādina pasaku.

Krievijai ir savs domāšanas veids. Man bija iespēja apciemot Krieviju. Pirmo reizi biju tur 1979. gadā, tā joprojām bija Padomju Savienība. Bija tāda sajūta, ka viņi bija sagatavoti kaut kādam uzbrukumam. Bet īstenībā neviens negribēja uzbrukt. Jo es zinu, kā domā Rietumos. Biju Rietumeiropā 1973. gadā un ieraudzīju tur bailes. It kā Rietumberlīne gaidītu Austrumberlīnes uzbrukumu. Tā kā šī vecā stila domāšana teorētiski var būt baiļu avots. NATO galveno mītni varētu pārcelt uz Maskavu.

Tas ir ambiciozs plāns, Jums vajadzētu piedāvāt to īstenot.

Es nepiedāvāju, es tikai izsaku viedokli. Es domāju, ka Krievijai jāpievienojas Eiropas Savienībai.

Arī?

Es jūtu, ka Eiropas Savienība... nu, protams, Lielbritānija to atstāja. Viņiem bija savi iemesli. Bet es domāju, ka Āfrikas savienība ir arī ļoti svarīga. Kā arī Latīņamerikas reģiona valstu kopiena. Arī Āzijas savienība.

Un galu galā visai pasaulei ir jābūt apvienotai kaut kādā savienībā. Nācijām pie tā jāpiestrādā.

Budistu tradīcijas populārākas

Jūsu Svētība, Jūs esat Rīgā daļēji tāpēc, ka nevarat apmeklēt Krieviju.

Jā.

Kāpēc tā? Jūs zināt cēloņus?

Politiski iemesli. Un tas attiecas ne tikai uz Krieviju. Tas viss ir saprotami. Krievijas un Ķīnas attiecības ir ļoti svarīgas. Izņemot Japānu, visas budistu valstis neielaiž mani. Izskatās dīvaini, vai ne? Esmu budists. Bet visas budistu valstis, izņemot Japānu, neielaiž mani savās valstīs. Tas ir saprotami.

Bet Jūs nevarat satikt cilvēkus, kuri seko Tibetas budistu tradīcijām. Nevarat apciemot Kalmikiju, Burjatiju, Tivu, pat Mongoliju, jo ministrs nupat pateica, kā tā bija Jūsu pēdējā vīzīte. Kā Jūs domājat, vai Ķīna šo spēli uzvar?

Ķīna, protams, ekonomiski strauji attīstās. Ekonomika ir spēks, un tāds tagad ir arī Ķīnai. Un Ķīnā tagad ir 400 miljoni budistu.

Kurus Jūs nevarat satikt.

Budistu tradīcijas tagad kļūst populāras. Tibetas budistu tradīcijas sakņojas Nalandas klostera tradīcijās. Daudzas ķīniešu tradīcijas cenšas apgūt un mācīties no Tibetas meistariem, Tibetas skolotājiem. Viss mainās.

Lietas mainās. Latvijas prezidentu Jūs arī nesatikāt. Jūs esat mierā ar to?

Jā, pilnīgi. Es apmeklēju dažādas valstis. Manas vizītes nav politiskas. Ja man būtu kaut kāds konkrēts jautājums, ko vajadzētu apspriest ar vadītājiem, tad gan būtu vīlies. Bet es neko tādu neplānoju.

Dalailamas institūta loma

Vai Jūs uzskatāt sevi par īpašu cilvēku? Tik daudz ļaužu vēlas Jūsos klausīties.

Es domāju, ka cilvēki, publika ir daudz svarīgāka. Es domāju, ka pasaule pieder septiņiem miljardiem cilvēku. Katra nācija pieder cilvēkiem, nevis dažādiem vadītājiem, karaļiem un karalienēm.

Taču bieži ar cilvēkiem manipulē. Jūs teicāt, ka cilvēki varēs izvēlēties, vai viņiem būs vai nebūs vajadzīgs nākamais, 15. Dalailama. Vai esat pārliecināts, ka varat paļauties uz cilvēkiem?

Jau 1969. gadā es publiski teicu, ka Dalailamas institūta pastāvēšana vai nepastāvēšana ir cilvēku izvēle.

Bet viņi ir pakļauti Ķīnas likumiem. Kā viņi varēs izvēlēties, vai institūcija ir vajadzīga vai nav?

Tibetieši ir arī brīvās valstīs, galvenokārt Indijā un daudzās citās valstīs. Dalailamas institūts ir arī ļoti saistīts ar Mongoliju un tām minētajām Krievijas republikām. Pastāv ļoti cieša saskare. Protams, arī ar Ziemeļindiju. Tātad viņiem ir tiesības runāt par Dalailamas institūtu. Četru gadsimtu garumā Dalailamas institūtam bija politiska atbildība.

Bet tas bija Jūsu lēmums nepieņemt politiskus lēmumus.

Nē. 2001. gadā mēs ieguvām vēlētu politisku vadību. Tad mana pozīcija bija tāda pati. Pēc tam 2011. gadā es pilnīgi izbeidzu savu politisko darbību. Es nodevu visu savu vēsturisko atbildību vēlētai politiskai valdībai.

Taču viņi nav pazīstami. Bet Jūs esat. Jūs varat satikties ar pasaules politiskajiem līderiem, Jūs varat aicināt atbalstīt Tibetas cilvēkus. Dalailama ir figūra, kas ir pat nozīmīgāka par šo vadību, ja mēs skatāmies uz pasauli reāli. Ja Jūs sakāt, ka mums vairāk nav vajadzīgs Dalailama, vai tas ir labi Tibetas nākotnei?

Laiki mainās, arī Dalailamas institūts. Daudziem reliģiskiem institūtiem agrāk bija vadoša loma. Tagad vadoša loma ir demokrātijai, nevis karalistēm un reliģijas līderiem.

Režisors-dokumentālists Vitālijs Manskis (no kreisās), režisors Alvis Hermanis un Viņa Svētība Dalai...
Režisors-dokumentālists Vitālijs Manskis (no kreisās), režisors Alvis Hermanis un Viņa Svētība Dalailama piedalās pasākumā "Pasaules harmonijai nav robežu. Dialogi ar Viņa Svētību Dalailamu" "Skonto" hallē.

Tibeta paliek ar Ķīnu

Kādu Jūs redzat Tibetas nākotni? Ar Ķīnu vai ārpus Ķīnas?

Jā... 1974. gadā mēs nolēmām necensties iegūt neatkarību vai atdalīties. Tas ir mūsu pašu interesēs.

Tibeta paliek kopā ar Ķīnu. Mēs gūstam vairāk labumu un ekonomisko attīstību. Bet Ķīnas valdībai jānodrošina tiesības saglabāt mūsu kultūru, valodu. Mūsu valoda ir pavisam citāda, tā ir unikāla.

Un ar valodas palīdzību mēs apgūstam zināšanās. Kā es jau minēju, esam saglabājuši Nalandas tradīciju. Es esmu šīs tradīcijas kopējs. Man ir drosme to apspriest ar moderniem zinātniekiem, filozofiem. Man nav īpašu grūtību, jo mūsu tradīcija ir ļoti attīstīta. Tātad Tibetas kultūra, Tibetas senās zināšanas. Piemēram, Indija.

Visas šīs zināšanas atnāca no Indijas. Taču pašā Indijā zināšanas ir aizmirstas. Tāpēc mana apņēmība ir atjaunot senās Indijas zināšanas modernajā Indijā.

Un rodas arvien vairāk cilvēku, tostarp zinātnieku, kam ir patiesa interese par šīm zināšanām. Mēs varam arī saglabāt Tibetas kultūru, Tibetas zināšanas.

Jūs teicāt, ka Jūs varat par to diskutēt ar zinātniekiem. Bet Jūs arī teicāt, ka nākošais Dalailama varētu nebūt tik gudrs? Tiešām?

Jā, tas ir iespējams. Nebūs vajadzīgs Dalailamas institūts. Būs drošāk.

Jūs izvēlējās par Dalailamu, kad bijāt 2-3 gadu vecumā. Kā bija iespējams zināt, ka Jūs kļūsiet par tik populāru un harismātisku personu?

Tas ir atkarīgs no sabiedrības. Šis institūts ir vismaz piecus gadsimtus vecs. Vai tas turpināsies vai ne... četru gadsimtu laikā Dalailama institūts rosināja garīgumu. Tagad viss mainās. Vai šīm institūtam ir jāturpina pastāvēt pasaulē? Tad ir nākamais jautājums: kā izvēlēties nākamo Dalailamu? Un tas ir atvērts jautājums. Vai izvēlēties tradicionāli, kad sanāk kopā Tibetas garīgie līderi tāpat kā kristiešiem? Var arī tā, bet tas nav obligāti.

Ja mēs gribam saglabāt Dalailamas institūtu, nav obligāti to izvēlēties tāpat, kā tas bija darīts senatnē.

To mēs redzēsim. Bet ko darīt, ja Ķīnas komunisti gribēs apstiprināt nākamo Dalailamu? Jūs būsiet apmierināts?

Viņiem ļoti rūp Dalailamas institūts. Es domāju, ka pat vairāk nekā man. Es domāju, ka viņi tic, ka Dalailamas institūtam joprojām ir kaut kāda ietekme politikā.

Iztiek bez "mobilā"

Jūsu Svētība, es gribētu uzdot pāris jautājumus no sociālajiem tīkliem. Piemēram, vai Jūs izmantojat mobilo telefonu?

Nē.

Kāpēc nē?

Es nezinu. (..) Mani tas ne īpaši interesē. Citiem patīk un lai patīk.

Tātad Jūs nevarat piezvanīt draugiem un pajautāt, kā viņiem iet?

Nē, man tas nav svarīgi.

Nav svarīgi. Vai Jūs kādreiz esat gribējis precēties?

Nē, nekad. Mums ir celibāts. Budistu mūkiem tas nav vienkārši seksuālo attiecību aizliegums.

Caur meditāciju mēs mācamies savaldīt vēlmes, pieķeršanos, seksuālas vēlmes. Mēs mēģinām remdēt dusmas, visas tādas lietas.

Caur meditāciju?

Jā, kā praktizētāji.

Bet cilvēki var teikt, ka Jūs neizmantojat modernas tehnoloģijas un neko nesaprotat attiecībās. Kā Jūs varat mācīt mūs būt laimīgiem? Ja Jūs nezināt, kā tas ir - dzīvot modernā, stresu pilnā pasaulē?

Seksuālas vēlmes ir jutekļu līmenī. Jutekļu līmenis nevar dot ilgtermiņa prieku. Īstais prieks atrodas mentālā līmenī, kas nav atkarīgs no jutekliskā līmeņa. Mūzika, sports, kontakti, tostarp seksuālie... tas ir jutekliskais līmenis. Prieks, kuru var sajust jutekļu līmenī, ir īslaicīgs.

Kā būt laimīgam ilgstoši?

Praktizēt. Esmu budists, Nalandas tradīcijas sekotājs, šīs tradīcijas māceklis. Ir divas metodes. Pirmā – būt altruistam, mīlēt, domāt par jēgu. Pēc tam intensīvi pētīt, kas ir ļaunums, dusmas. Tas ir viens veids, kā samazināt negatīvās emocijas un vairot pozitīvās. Pēc tam ir gudrība. Tas attiecas galvenokārt uz smadzenēm. Analizēt. Tas ir ļoti līdzīgs koncepts kvantu fizikai. Mēs runājam šeit. Taču objektīvi Jūs tagad šeit neeksistējat.

Manis te nav?

Dziļākā līmenī. Tā nav neatkarīga eksistēšana. Tātad visas negatīvās emocijas - tādas kā dusmas - pamatojas uz to, ko mēs redzam. Ak, te mums ir ienaidnieks, negatīva persona. Dusmojamies. Ak, te mums ir laba, skaista persona. Jūtam pieķeršanos. Kāds Amerikas zinātnieks trīsdesmit vai četrdesmit gadus pētīja cilvēkus, kuriem traucēja dusmas. Viņš pateica man: kad dusmojamies, objekts parādās ļoti negatīvs. Taču 90% no šīm dusmām ir mentāla projekcija. Tas ir tieši tas, ko Nalandas psiholoģija māca. Visas nepatīkamās emocijas balstās tieši tajā, ko mēs redzam. Šādas emocijas, kas balstās uz redzamo, nostiprinās mūsos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti