ĪSUMĀ:
- Somijā būvēt civilās aizsardzības patversmes ir pienākums.
- Pašlaik Somijā ir aptuveni 45 000 civilās aizsardzības patvertņu.
- 85% no tām ir privātas dzelzsbetona patvertnes atsevišķās ēkās.
- Īpašumiem, kas sastāv no vairākām ēkām, ir kopīgi bunkuri.
- Dzīvojamo ēku patvertnes bieži izmanto kā noliktavas, bet publiskās - izīrē.
- Somijā ārkārtas situācijā iedzīvotājiem pašiem jāspēj par sevi parūpēties 3 dienas.
Civilās aizsardzības patvertnes galvenokārt nodrošina iedzīvotāju aizsardzību pret militāriem draudiem vietās, kur cilvēki parasti pārvietojas, dzīvo un strādā. Civilās aizsardzības patvertnes aizsargā no sprādzienu un šķembu ietekmes, ēku sabrukšanas, sprādzieniem, radiācijas un veselībai bīstamām vielām.
Somijā būvēt civilās aizsardzības patversmes ir pienākums. Saskaņā ar Glābšanas likumu ēkai vai ēku grupai tajā pašā zemes gabalā vai būvlaukumā ir jāuzbūvē civilās aizsardzības patvertne, ja tās platība ir vismaz 1200 kvadrātmetru un tā tiek izmantota kā pastāvīgs mājoklis vai darba vieta, vai citādi tiek pastāvīgi izmantota.
Pašlaik Somijā ir aptuveni 45 000 civilās aizsardzības patvertņu, kurās var izmitināt aptuveni 3,6 miljonus cilvēku. Lielākā daļa no patvertnēm, proti, aptuveni 85%, ir privātas dzelzsbetona patvertnes atsevišķās ēkās.
Savukārt īpašumiem, kas sastāv no vairākām ēkām, ir kopīgi bunkuri.
Helsinku glābšanas dienesta ārkārtas sagatavotības vadītājs Andreass Šneiders skaidroja, ka daļa patvertņu ir arī publiskas un pārsvarā tās būvētas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
„Privātās patvertnes tiek būvētas joprojām, tādēļ ir gan vecākas, gan jaunākas. Kad cilvēki uzbūvē māju, veikalu vai sporta centru, nepieciešams būvēt patvertni, tādēļ dažādās pilsētas vietās to vecums ir atkarīgs no tā, kad tur tikuši celti īpašumi.
Tomēr valsts īpašumā esošas lielās publiskās patvertnes vairs netiek celtas,” stāstīja Šneiders.
Viņš Latvijas Radio izrādīja vienu no publiskajām patvertnēm, kas atrodas Somijas galvaspilsētas centrā.
Vērojot vienu no ieejām patvertnē no ārpuses, parasts garāmgājējs nemaz nezinātu, ka 20 metrus zem viņa kājām atrodas teju 15 000 kvadrātmetru plaša būve.
Dzīvojamo ēku patvertnes bieži tiek izmantotas kā noliktavas telpas, bet publiskās patvertnes pārsvarā tiek izīrētas un tajās atrodas, piemēram, sporta laukumi vai pazemes stāvvietas.
Šādu patvertņu uzturēšana neesot dārga, jo pārsvarā jāuztur vien tehnika, piemēram, gaisa attīrīšanas iekārtas. Ja rodas ārkārtas situācija, īrniekiem šīs patvertnes 72 stundu laikā ir jāatbrīvo.
Patvertne būvēta tā, lai spētu izturēt atombumbas trieciena vilni un tajā var patverties līdz 6000 iedzīvotāju.
„Lielāko daļu no patvertnes iedzīvotāji var izmantot. Domāju, ka aptuveni 90% šejienes iedzīvotāju zina, ka šeit atrodas patvertne. Ja tieši virs mums nokristu atombumba, nekas pāri, protams, nepaliktu, bet patvertne var pasargāt no kodolkatastrofām un dažādām citām bīstamām situācijām. Būtībā cilvēki būtu kā skārda bundžā, un varam izolēt šo vietu pilnībā,” stāstīja Šneiders.
Helsinku glābšanas dienesta pārstāvis, izrādot patvertni, skaidroja, ka civilā aizsardzības sistēma paredz, ka ārkārtas situācijā iedzīvotājiem pašiem jāspēj par sevi parūpēties trīs dienas.
Savukārt, ja nepieciešams doties uz patvertni, tad tajā jāierodas ar saviem dzeramā ūdens un pārtikas krājumiem.
Patvertnē iedzīvotājiem būtu tīrs gaiss, ko nodrošinātu gaisa filtri, stāstīja Šneiders.
„Mēs varam gan filtrēt gaisu, gan nodrošināt to paši. Bet pilnīgā izolācijā saražotā gaisa apjoms pietiktu vien divām stundām, savukārt, filtrējot gaisu, iekšā varētu pavadīt pāris nedēļas, neuztraucoties par to, kāds gaiss ir ārā,” klāstīja Šneiders.
Tāpat patvertnē atrodas 300 kubikmetri dzeramā ūdens, ūdens gaisa atdzesēšanai, sistēma elektroenerģijas nodrošināšanai, daļai cilvēku ir paredzētas saliekamās gultas un nodrošinātas labierīcības.
Atsevišķā vietā cilvēki patvertnē var tikt uzņemti arī tad, ja tā jau ir noslēgta, stāstīja Šneiders, smīnot par maldinošajām filmu ainām, kurās cilvēki ārkārtas situācijā vairs netiek patvertnē.
Glābšanas dienesta pārstāvis atzina, ka agrāk daļa cilvēku patvertņu esamību nevērtēja ļoti pozitīvi, tomēr pēdējo desmit gadu laikā attieksme esot mainījusies un sabiedrība esot pateicīga par tās pasargāšanu.
Viņš arī pauda nožēlu, ka patvertnes nav nācies izmēģināt mācībās, jo tas prasītu lielu iedzīvotāju iesaisti, tomēr dažas mācības privātajās patvertnēs gan agrāk esot organizētas.
Helsinkos dzīvo aptuveni 645 000 iedzīvotāju. Ārkārtas situācijas scenārijs paredzot, ka galvaspilsētu pašu spēkiem atstātu aptuveni 40% iedzīvotāju, bet pārējie paliktu.
Šneiders uzsvēra, ka tādēļ tiek darīts viss, lai nepieciešamības gadījumā pasargātu palikušo cilvēku veselību un dzīvību, un patvertnes ir daļa no šī plāna.
