Daļa ES lauksaimnieku varētu saņemt par trešdaļu mazāku atbalstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija trešdien cer vienoties, kā nākamajos septiņos gados sadalīt lauksaimniecībai domāto naudu. Dalībvalstīm izdevies panākt kopīgu balsi par vienu no svarīgākajām pozīcijām, kas paredz, ka daļa veco Eiropas saimniecību zaudēs vismaz trešo daļu līdzšinējo guvumu.

Lauksaimniecībai paredzētā nauda aizņem gandrīz pusi visa Eiropas Savienības budžeta, tādēļ vienoties par to, kā naudu sadalīt, īpaši apstākļos, kad krīzes dēļ vairākas budžetā maksājošās dalībvalstis grib mazākus izdevumus, ir sarežģīti.

Vēl līdz otrdienas rītam uz ministru galda, pēc Eiropas Savienībā prezidējošās Īrijas lauksaimniecības ministra Saimona Kovenija sacītā, bija 25 neatrisināti jautājumi. Lauksaimniecības ministriem tomēr izdevies vienoties par vairākiem ļoti nozīmīgiem punktiem. Tostarp par to, kā izlīdzināt daudzviet Eiropā neproporcionālos maksājumus, kas balstās uz vēsturiskiem aprēķiniem par ražu noteiktā periodā. Tā vietā piedāvāts maksāt atkarībā no saimniecības lieluma, šādi izvairoties no nesamērīgi liela finansējuma atsevišķām saimniecībām.

Ministri vienojušies par sistēmu, kas paredz, ka daļa veco Eiropas saimniecību zaudēs vismaz trešo daļu līdzšinējo guvumu.

Tas, protams, lielo saimniecību zemniekus neiepriecina.

„Es domāju, ka tā ir godīga vienošanās,” sacīja Eiropas Savienībā prezidējošās Īrijas lauksaimniecības ministrs Saimons Kovenijs. Viņaprāt, šādi ir iespējams proporcionāli sadalīt līdzekļus, neradot šoka efektu, īpaši lauksaimniecības ražotājiem.

Ministri politiski vienojušies par to, ka visām dalībvalstīm būs jāparedz arī lielāks finansējums jaunajiem lauksaimniekiem. Visā Eiropas Savienībā kopumā ir 2 miljonu šādu jauno zemnieku.

Sarunās par kopējo Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku ir daudz arī Latvijai svarīgu jautājumu, piemēram, par atbalstu ražojošajiem lauksaimniekiem, tiešos maksājumus novizot ražošanas attīstībai, nevis tā dēvētajiem "dīvāna zemniekiem", kam maksā par platību appļaušanu. Tāpat Latvijai ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk Eiropas Savienības dalībvalstīm dotu iespēju ieviest jauno mazāk labvēlīgo apvidu sistēmu.

Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sarunas Luksemburgā klausītajiem no malas ir slēgtas, taču vairākas lauksaimnieku organizācijas ir atsūtījušas arī savus zemnieku organizāciju pārstāvjus. Īpaši daudz zemnieku pārstāvju no Īrijas, tādēļ, ka Īrijā notiek ļoti asas cīņas par lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanu tā, lai vairāk saņemtu arī mazās saimniecības un zemnieki, kas ražo mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti