Irākā un Sīrijā tā sauktā “Daīš” sarukusi līdz nelieliem reliģisko ekstrēmistu kontrolētiem anklāviem tuksneša vidū. Džihādisti vairs nevalda nevienā valsts vai pat reģionālas nozīmes pilsētā. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz ar “Daīš” militāro sagrāvi šajās valstīs likvidēti visi faktori, kas ļāva tai pacelties pirmām kārtām.
Oksfordas universitātes profesors Faisals Davdži intervijā raidījumam “Pasaules panorāma” uzsver, ka jau tagad tā sauktā “Daīš” pārgrupējas Afganistānā.
Varam gaidīt atsevišķas aktīvas šīs kustības šūniņas arī citviet, tikai daudz decentralizētā formā.
"Jebkur, kur tā dodas, tā maina formu. Tā nekad nav viena un tā pati kustība," stāsta Davdži. "Tas, kas to savieno ar kustības agrīnajām formām, ir līdzīgi rīcības motīvi un atdarināšanas mēģinājumi. Tomēr tā drīzāk ir kā zīmola saglabāšana, nevis loģisks vai ideoloģisks kustības turpinājums. Tas, ko mēs varam sagaidīt, ir ģeogrāfiski lielāka kaujinieku izplešanās, taču reizē arī fragmentācija," norāda pētnieks.
“Daīš" atdzimšanai no gruvešiem ir vajadzīgi paši gruveši – politiski un morāli sagrautas islāmticīgās valstis, ar ko izskaidrojami kustības panākumi pēckara Irākā un pilsoņu kara Sīrijā.
Tomēr profesors brīdina – ar zemju fizisku iekarošanu “Daīš” radītie riski nebeidzas.
Džihādisti, kas guvuši pieredzi kara zonās, var destabilizēt drošības situāciju daudz kur citur, tostarp Eiropā, no kurienes pēc “Eiropola” aplēsēm Sīrijā un Irākā džihādistu pusē karojuši aptuveni 5000 ekstrēmistu. Vai tāpēc teroraktu skaits Eiropā būs lielāks? To prognozēt ir grūti. Taču ļoti ticams, ka to izpildījums būs arvien profesionālāks, kā to pierādījuši jau vairāki uzbrukumi.
“Iespējams, ka uzbrukumu būs vairāk. Taču citreiz, jo mazāk ir šo uzbrukumu, jo destruktīvāki tie ir. Kā 2015.gadā Parīzē,” saka Davdži.
''Tas, kas saistībā ar šiem uzbrukumiem ir fascinējoši un, protams, ļoti satraucoši, ir fakts, ka arvien vairāk to veikšanā tiek ņemta vērā militārā taktika un pašu rietumvalstu veiktās pretterorisma operācijas, piemēram, Afganistānā vai Irākā," norāda Davdži.
Tomēr, kā uzskata profesors, labā ziņa Rietumu sabiedrībām ir tā, ka “Daīš”, neraugoties uz veiksmīgajām rekrūtēšanas kampaņām internetā un teritoriāliem ieguvumiem, nav spējusi izveidot sistemātisku ideoloģiju ar ilgstējīgiem kopsaucējiem. Pat ja islāma ekstrēmisms nekur nepazudīs, tas būs fragmentārs, ar daudziem strāvojumiem un bez redzamiem līderiem.
