Dagestānas žurnālists: Mobilizācijas izsludināšana vairo kritisku attieksmi pret varu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijā izsludinātā "daļējā mobilizācija" visvairāk skar no galvaspilsētas attālākus reģionus, kur dzīvo etniskās minoritātes un ne tik turīgi cilvēki.

Lielākie protesti pret mobilizāciju bija vērojami Ziemeļkaukāza republikā Dagestānā, kur cilvēkiem nav nekādas vēlmes piedalīties karadarbībā Ukrainā, lai palīdzētu Maskavai izplatīt "krievu pasaules" ideoloģiju.

LTV sazinājās ar sazinājās ar Dagestānas iknedēļas izdevuma "Novoje Delo" žurnālistu Idrisu Jusupovu, kurš stāsta, ka pirms mobilizācijas izsludināšanas dagestānieši neesot tik asi iestājušies pret karu Ukrainā.

"Mobilizācijas izsludināšana, manuprāt, rada augsni kritiskai attieksmei sabiedrībā pret vietējo varu, neraugoties uz to, ka sabiedrība visumā atbalstīja Krievijas darbības Ukrainā.

Šī kritiskā attieksme izplatās arī citos reģionos," secina Jusupovs.

"Dagestānā, salīdzinot ar citiem Krievijas reģioniem, sākumā nebija tik masīva protesta kustība pret izvērstajām darbībām Ukrainā. Bet līdz ar mobilizāciju šīs protesta akcijas parādījās, un tās ir masveida," atzīst Jusupovs.

Pēc paziņojuma par mobilizācijas izsludināšanu simtiem tūkstošu vīriešu ir pametuši Krieviju, bet Jusupovs vēsta, ka Dagestānā bēgšana no mobilizācijas nav tik izteikti vērojama.

"Salīdzinot ar pārējo Krieviju, es nevarētu teikt, ka cilvēki masveidā pametuši Dagestānu un izbraukuši no Krievijas. Salīdzinot ar citiem, neteiktu, ka dagestāņi šajā situācijā izvēlējušies emigrēt."

Jusupovs spriež, ka protesti, kas aizsākušies pēc mobilizācijas izsludināšanas, lielā mērā būs atkarīgi no valdības rīcības.

"Kā viņi reaģēs, kādus mērus pieņems, kā centīsies atrast kopīgu valodu ar tiem cilvēkiem, kuri satraucas par savu un savu tuvinieku nākotni," norāda Jusupovs.

Dagestānas vadība šonedēļ reaģējusi uz tuvinieku bažām un paziņojusi, ka mobilizēto personu ģimenēm tiks piešķirts vienreizējs pabalsts 100 000 rubļu (pēc oficiālā kursā ap 1600 eiro) apmērā. Šim mērķim republikas vadība ir atvēlējusi vairāk nekā 350 miljonus rubļu (ap 5,7 miljoni eiro).

Solītais pabalsts gan nav nomierinājis kādu vīrieti, kurš apcietināts par to, ka esot plānojis aizdedzināt kara komisariātu Mahačkalas pilsētā.

Apcietinātais vīrietis vēsta, ka viņam jau kopš 2. oktobra nav izdevies sazināties ar dēlu, kurš atrodas karadarbības zonā.

Krievijas čekisti no vietējās FSB nodaļas apgalvo, ka apcietinātais vīrietis šādi rīkojies "Ukrainas specdienestu" uzdevumā. "Ukrainas specdienesti viņam pieprasīja aizdedzināt kara komisariātu, pretējā gadījumā draudot nopietni sakropļot viņa dēlu," teikts vēstījumā, ko izplatījusi Krievijas propagandas ziņu aģentūra "TASS".

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti