Šādi mītiņi un sadursmes ar policiju nerimst arī Dagestānā, kur liela daļa protestētāju ir sievietes. Dagestāna ir starp vairākiem Krievijas reģioniem, kurus neatkarīgie mediji nosaukuši par simtiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru dzimteni.
Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC aplēses liecina, ka Ukrainā kritis vismaz 301 karavīrs no Dagestānas. Tas ir vairāk nekā no jebkura cita Krievijas reģiona.
🇷🇺 #Dagestan’s protests are not subsiding, as locals refuse the Kremlin’s plan to wipe them out as an ethnic group (i.e. genocide) by means of becoming cannon fodder in Ukraine 🇺🇦. pic.twitter.com/0NZtMq0jfF
— Jason Jay Smart (@officejjsmart) September 26, 2022
Dagestānā protestos aizturēti vairāk nekā simt cilvēku. Vairākos videoierakstos redzamas vardarbīgas sadursmes.
Atbalstu dagestāniešiem paudis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs redzam, ka cilvēki, jo īpaši Dagestānā, ir sākuši cīnīties par savu dzīvību. Mēs redzam, ka viņi sāk saprast, ka tas ir viņu dzīvības jautājums," teica Zelenskis.
"Kāpēc viņu vīriem, brāļiem, dēliem būtu jāmirst šajā karā? Karā, ko vēlas viens cilvēks. Karā pret mūsu tautu, pret mūsu zemi. Savus bērnus viņš karā nesūta," norāda Zelenskis.
KONTEKSTS:
21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.