Neprognozētais cunami vilnis nodarījis plašus postījumus un izraisījis paniku cilvēkos. Sagruvušas simtiem ēku, izgāzti koki, piekrasti klāj gruveši. Vissmagāk cietis Pandeglangas rajons pašā Javas salas rietumu galā.
No cietušajiem rajoniem tiek evakuēti ievainotie, turp nosūtīta smagā tehnika, lai palīdzētu meklēšanas un glābšanas darbos.
Glābšanas dienestiem un ātrās palīdzības automašīnām bieži vien ir apgrūtināta piekļuve dabas stihijas skartajiem reģioniem, jo ceļus aizšķērsojuši nogāzti koki, ēku drupas un apgāztas automašīnas.
Kā paziņojušas vietējās varas iestādes, cunami varētu būt izraisījusi pilnmēness veicinātā neierasti spēcīgā plūdmaiņa kombinācijā ar tuvumā esošā Anak Krakatau vulkāna radītajiem zemūdens nogruvumiem. Par “Krakatau dēlu” dēvētais vulkāns atrodas uz nelielas vulkāniskas salas tieši Zunda kanālā starp Sumatras un Javas salām.
Šī sala izveidojās aptuveni pus gadsimtu pēc postošā Krakatau vulkāna izvirduma 1883. gadā, kad dzīvību zaudēja aptuveni 36 tūkstoši cilvēku. Jau vairākas nedēļas Anak Krakatau vulkāns izrādījis paaugstinātu aktivitāti, izmetot pelnus vairāku tūkstošu metru augstumā. Pirmais vulkāna izvirdums vakar notika ap četriem pēcpusdienā pēc vietējā laika, bet atkārtotais – pēc deviņiem vakarā. Tieši šim izvirdumam nepilnu pusstundu vēlāk sekojis cunami vilnis.
Indonēzijas nacionālās dabas stihiju aģentūras pārstāvis norādījis, ka paaugstinātie paisuma ūdeņi un zemūdens nogruvumi ir tikai sākotnējā versija un vietējā ģeoloģijas aģentūra rūpīgi strādā, lai izvērtētu patiesos iemeslus. Indonēzijas varas iestādes sākotnēji paziņoja, ka vilnis nav bijis cunami, bet gan tikai paisuma radīts ūdens kāpums, aicinot sabiedrību nekrist panikā.
Taču vēlāk glābšanas dienests atvainojās par savu kļūdu, atzīstot, ka sākotnējie izteikumi ir bijuši balstīti uz faktu, ka pirms cunami nekādi nopietni pazemes grūdieni vai zemestrīces netika novēroti. Tiek ziņots, ka jau dienas laikā atsevišķos rajonos ir nostrādājušas brīdinājuma sirēnas, iespējams, kļūdas pēc, radot paniku vietējos iedzīvotājos, kas meklējuši glābiņu patvernēs. Taču tieši postošā cunami laikā daudzos no nopostītajiem rajoniem ūdens trieciens bijis pilnīgs pārsteigums.
Varas iestādes paziņojušas, ka starp dabas stihijā bojā gājušajiem ir tikai vietējie iedzīvotāji, vienlaicīgi brīdinot gan piekrastes iemītniekus, gan tūristus turēties tālāk no pludmalēm, jo paisuma brīdinājums būs spēkā līdz pat 25. decembrim.
Jāpiebilst, ka tsunami viļņi Indonēzijā nav neierasta parādība, jo valsts atrodas uz tā dēvētās vulkānu joslas, kur saskaras Zemes tektoniskās plātnes. Indonēzijā vien ir 127 aktīvi vulkāni. Aizejošais gads valstij ir nesis vairākas postošas dabas stihijas, no kurām joprojām notiek atkopšanās. Tā, piemēram, septembra beigās Sulavesi salu skāra 7,5 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā dzīvību zaudēja gandrīz 2 tūkstoši cilvēku. Savukārt oktobrī spēcīgu lietusgāžu izraisītos zemes nogruvumos gāja bojā vairāk nekā 20 cilvēki.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta rīcībā patlaban nav informācijas par to, ka Indonēzijas piekrasti skārušajā cunami būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie, liecina ieraksts Konsulārā departamenta „Facebook” lapā.
Ārlietu ministrija aicina Indonēzijā esošos Latvijas iedzīvotājus sazināties ar tuviniekiem. Tie iedzīvotāji, kam nepieciešama konsulārā palīdzība, aicināti sazināties ar Konsulāro departamentu, zvanot pa tālruni ārkārtas situācijām. Tā numurs ir +371 26337711. Ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu var sazināties arī rakstot uz e-pastu [email protected]
