Koronavīrusa izplatība: Gadījumu samazināšanās Ķīnā, bet palielināšanās pārējā pasaulē
Koronavīrusa epicentrā Hubei provincē, kur reģistrēti aptuveni 89 000 inficēšanās gadījumu jeb 83% no visiem gadījumiem pasaulē, saslimšanu skaits sāk samazināties. Šonedēļ inficēto skaits diennaktī nokrities zem 200, un Ķīnas amatpersonas prognozē, ka jau tuvākajā laikā izdosies vīrusa izplatību ierobežot zem 100 gadījumiem. Pacientu trūkuma dēļ slēgta arī viena no 16 speciāli uzceltajām slimnīcām “Covid-19” izplatības ierobežošanai.
Vienlaikus pārējā pasaulē apstiprināto jauno saslimšanas gadījumu skaits bijis gandrīz 9 reizes lielāks nekā Ķīnā.
Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka vīrusa ierobežošana joprojām ir iespējama, valstīm rīkojoties ātri. Vienlaikus aktīvi turpinās darbs pie jaunā vīrusa izprašanas, lai konstatētu tā unikālās īpašības. Piemēram, pašlaik var secināt, ka “Covid-19” mazāk skar bērnus, turklāt bērni jauno koronavīrusu pārslimo vieglāk.
ASV demokrātu priekšvēlēšanas: mērenie kandidāti pret demokrātisko sociālistu Bērniju Sandersu
ASV demokrātu partijas atbalstītāji šodien dodas pie vēlēšanu urnām 14 štatos tā sauktajā “superotrdienā”, lai viestu lielāku skaidrību par to, kurš varētu būt partijas kandidāts cīņā ar republikāni Donaldu Trampu rudenī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
Līdzšinējie balsojumi priekšgalā izvirzījuši Vermontas senatoru Bērniju Sandersu, kurš iepriekšējās priekšvēlēšanās 2016. gadā piekāpās vairāk centriski noskaņotajai Hilarijai Klintonei. Šogad līdzīga loma piedēvēta otram populārākajam kandidātam, bijušajam viceprezidentam Džo Baidenam.
Ja Sandersam izdosies gūt panākumus tādos nozīmīgos štatos kā Kalifornija un Teksasa, viņa izredzes nostiprinātos vēl vairāk. Savukārt sakāve šajos štatos būtiski attālinātu viņa izredzes ne vien kļūt par partijas kandidātu, bet arī faktiski apturētu mēģinājumus padarīt demokrātu partijas politiku kreisāku un līdz ar to līdzīgāku Eiropas sociāldemokrātiem.
Krievijas un Turcijas prezidentu sanāksmē cer panākt situācijas stabilizēšanos Sīrijā
Ceturtdien ieplānota Krievijas un Turcijas prezidentu tikšanās, lai apturētu bīstamo vardarbības eskalāciju pēdējā Sīrijas nemiernieku kontrolētajā provincē Idlibā. Tur pēdējās dienās pieaugusi Krievijas atbalstītā Bašara al Asada spēku ofensīva, uz kuru Turcija atbildējusi ar militāru spēku. Tas radījis bažas, ka Idlibā varētu sadurties arī Turcijas un Krievijas bruņotās vienības. Lai to novērstu, Vladimirs Putins un Redžeps Tajips Erdogans runās par Kazahstānas galvaspilsētā Astanā panāktā pamiera atjaunošanu.
Vienlaikus militārā krīze Idlibā radījusi bažas par jaunu bēgļu krīzi. Turcijas prezidents brīdinājis, ka viņa valsts nespēj uzņemt vēl vairāk bēgļu un faktiski pavēlējis atvērt robežas migrantu ceļam uz Grieķiju.
Tādējādi Turcijas prezidents cer izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību, ar kuru 2016. gadā tika noslēgta visaptveroša vienošanās par bēgļu krīzes izbeigšanu, lai panāktu Eiropas valstu iesaistīšanos Sīrijas krīzes noregulēšanā.
