ASV armijas pārstāvji ir centušies savas drūmās prognozes darīt zināmas valsts vadībai, tomēr dzirdīgas ausis tā arī nav sastaptas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņo CNN, pirmdien paziņoja, ka krīze saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu ir bijusi “neparedzama” un “parādījusies nez no kurienes”.
Atbildes plāns epidēmijai
Amerikāņu žurnāla "The Nation" rīcībā ir Pentagona dokuments, kas datēts ar 2017. gada 6. janvāri. Tā nosaukums ir “USNORTHCOM Branch Plan 3560: Pandemic Influenza and Infectious Disease Response” (USNORTHCOM plāns 3560: Gripas un elpceļu infekciju atbildes pasākumi). Dokumenta apjoms ir 103 lappuses, un tas ir atzīmēts ar “tikai dienesta lietošanai” drošības atzīmi. Dokumentu izdevumam "The Nation" nosūtīja kāds anonīms ASV aizsardzības sektora darbinieks – atklāta šādas informācijas izpaušana tiktu sodīta, skaidro izdevums. Platformā "Scribd" dokuments ir pieejams plašākai publikai.
“Visticamākais un būtiskākais drauds ir jauna tipa respiratorās saslimšanas, piemēram, jauna tipa gripas,” teikts plānā. Covid-19 ir respiratorā saslimšana, ko izraisa jauna tipa koronavīruss, kas spēj inficēt cilvēku. Dokumentā vairākas reizes tiek pieminēts koronavīruss, vienā no sadaļām tas tiek īpaši uzsvērts: “Koronavīrusa infekcijas ir [izplatītas] visā pasaulē.”
Publiskotais plāns ir atjaunināts iepriekšējais ASV Aizsardzības departamenta rīcības plāns, kas tika izstrādāts gripas pandēmijai. Dokuments satur informāciju par vairākām nesenām bīstamu elpceļu infekciju epidēmijām, tajā skaitā 2012. gada Tuvo Austrumu respiratoro sindromu, ko arī izsauca koronavīruss, kā arī citām. Informācija par šīm epidēmijām ir pieejama Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā.
Izlūkošana zināja un informēja
Bijušais ASV Aizsardzības departamenta Izlūkošanas pārvaldes Infekcijas slimību un to pretpasākumu nodaļas vadītājs Deniss Kaufmans "The Nation" apstiprināja, ka militārā izlūkošana jau sen ir labi informēta par koronavīrusu bīstamajām īpatnībām.
“Vismaz pēdējos 20 gadus izlūkdienests brīdina par augsti patogēnu gripas vīrusu briesmām. Savukārt par apdraudējumu, ko var radīt koronavīrusi, mēs brīdinām jau gadus piecus,” paziņoja Kaufmans. Tomēr pēc viņa teiktā, izlūkdienesta paziņojumi ir tikuši ignorēti, savukārt šobrīd izskan publiski apgalvojumi, ka koronavīrusa pandēmija ir dienestu bezdarbības sekas.
Pentagona plāns ne tikai paredzēja koronavīrusa pandēmijas iespējamību, bet arī precīzi prognozēja medicīnas materiālu deficītu, kas jau drīz pēc epidēmijas sākuma kļūs par iemeslu daudziem nāves gadījumiem. Materiālu un iekārtu deficīta sarakstā uzskaitīti gan plaušu ventilācijas aparāti, gan arī individuālās aizsardzības līdzekļi, sejas maskas un cimdi. Tāpat norādīts, ka tiks izjauktas loģistikas ķēdes, kas apgrūtinās cīņu ar pandēmiju.
Prognozes piepildās
Rīcības plānā uzskaitīti nosacījumi un faktori, kuru rezultātā infekcija var radīt pandēmiju, kā arī norādīts uz iespējamajām problēmām un aprakstīts armijas rīcības plāns šādā situācijā. Covid-19 gadījumā daudzas no šīm Pentagona ekspertu prognozēm ir piepildījušās. Infekcijas izplatībā noteicošā loma ir tādiem faktoriem kā darbs ciešā sasaistē ar citiem cilvēkiem, sanitārie apstākļi un starptautisko lidostu tuvums. Tāpat ziņojumā ir slepenas sadaļas, kas "The Nation" žurnālistiem nav padarītas pieejamas.
Brīdinājums par iespējamo medicīnas masku deficītu izrādījās precīzs: ASV medicīnas aprīkojuma stratēģiskās rezerves šobrīd ir gandrīz izsīkušas, ziņo "The New York Times". LSM.lv jau rakstīja, ka tiek strādāts pie ārkārtas pasākumiem, kas ļaus radīt papildu ražošanas jaudas, tomēr rezultāti sagaidāmi tikai nākotnē.
“Pat visattīstītākajās valstīs klīniski smagas pandēmijas laikā būs jūtams gultas vietu, speciālā aprīkojuma, kā, piemēram, mehānisko [plaušu] ventilatoru, kā arī farmakoloģijas preparātu, kas nepieciešami adekvātai ārstēšanai, deficīts,” teikts dokumentā. Medicīnas masku deficīts kļuva par realitāti Itālijā, tāpat šāds risks kļūst arvien reālāks Covid-19 pārņemtajā Ņujorkā.
Tāpat Pentagona speciālisti paredzēja, ka drīz pēc pandēmijas sākuma būs sacīkste, lai radītu jaunās slimības vakcīnu. Prezidents Donalds Tramps, kā raksta "The Guardian", jau ir mēģinājis piedāvāt Vācijas zinātniekiem lielas summas, lai iegādātos ekskluzīvas tiesības uz viņu izstrādāto vakcīnu. Arī daudzās citās pasaules valstīs mediķi un zinātnieki steidzami strādā gan pie Covid-19 vakcīnu radīšanas, gan citu medikamentu izstrādes šīs slimības ārstēšanai.
Tomēr ASV prezidents ne tikai neesot ņēmis vērā Aizsardzības departamenta brīdinājumus, bet arī slēdzis programmu, kuras nolūks bija pandēmiju paredzēšana. USAID civilās aģentūras projekts “Predict” tika palaists 2009. gadā un tā pētnieki fiksēja aptuveni 160 koronavīrusus ar potenciālu izraisīt pandēmijas. Starp šiem vīrusiem ir arī kāds koronavīruss, kas ļoti līdzinās SARS-Cov-2. Tomēr programma tika pārtraukta vien trīs mēnešus pirms pirmā vīrusa uzplaiksnījuma Uhaņā, kā rezultātā tika atsaukti desmiti speciālistu, kas strādāja daudzās pasaules valstīs, ieskaitot Ķīnu, ziņo "The Guardian".
Pentagona brīdinājumi nav ņemti vērā, tāpat kā nesenais Centrālās izlūkošanas pārvaldes brīdinājums, kas jau konkrēti skāra Covid-19. Jebkurā gadījumā tas liecina, ka specdienesti nav visuvareni, sevišķi apstākļos, kad viņos neviens neklausās, uzsver izlūkošanas veterāns Pols Pillars.
Brīnumu nav
Savā slejā žurnālā "The National Interest" Pols Pillars atgādina, ka vēl janvārī un februārī amerikāņu specdienesti izplatīja “draudīgus brīdinājumus” par globālajām briesmām, ko rada Covid-19, un par to, ka Ķīnas varas iestādes cenšas slēpt epidēmijas patiesos apmērus.
“Protams, malači, tomēr nevienam neienāca prātā, ka viņu prognozes izrādīsies tik precīzas un paredzēs gan to, kad tieši vīruss parādīsies ASV, gan to, kādas būs pandēmijas ekonomiskās sekas,” raksta Pillars.
Pašlaik Pillars ir profesors un analītiķis Brookings pētnieciskajā centrā un Džordžtaunas Universitātē. Līdz tam viņš ir 28 gadus nostrādājis ASV nacionālās drošības struktūrās un Centrālajā izlūkošanas pārvaldē. Balstoties savā pieredzē, viņš prognozē, ka Covid-19 pandēmija sniegs mācību stundu, kā valdība ir jābrīdina par šādām katastrofām un kā uz tām reaģēt. Īpaši optimistisks gan viņš nav: “Iepriekš amerikāņu sabiedrība, politiskā elite un mediji ne pārāk ir izrādījuši vēlmi mācīties no šādām kļūdām. Šā brīža krīze un tās analīze, kā arī savstarpējie apvainojumi, kas neizbēgami šim visam sekos, diez vai īpaši atšķirsies no iepriekšējās pieredzes.”
