Pensilvānijas Universitātes profesors, lietišķās makroekonomikas un veselības aprūpes vadības speciālists savas pārdomas par pandēmijas pirmajām sešām mācībām publicējis universitātes ziņu portālā “Penn Today”.
1. Vīrusu infekcijas nerēķinās ar valstu robežām, tāpēc svarīga valstu sadarbība un koordinācija
Cieši saistītajā globālajā ekonomikā neviena valsts nevar nogaidīt maliņā, vērojot, kā citas cīnās ar vīrusu. Tas nozīmē, ka valstīm jāpamainās ar informāciju un resursiem. Dienas kārtībā parādās jautājums par labi finansētu un ar personālu nodrošinātu Starptautisko Veselības aprūpes fondu, ko var salīdzināt ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas koordinētu globālus reaģēšanas pasākumus sabiedrības veselības krīzes gadījumos.
2. Obligātā karantīna un sociālā distancēšanās efektīvi palēnina vīrusu infekciju izplatību.
Infekcijas slimību uzliesmojuma sākumstadijā inficēšanas skaita pieaugums notiek ģeometriskā progresijā. Ja šo kāpumu neapturēs, tad veselības aprūpes sistēma būs pārslogota. Vīrusa izplatības apturēšanas stratēģijas, tajā skaita karantīna inficētajiem un viņu kontaktpersonām, cilvēku pārvietošanās ierobežojumi un sociālā distancēšanās, pulcēšanas aizliegumi un sabiedriskā transporta reisu skaita samazināšana ir efektīvas, lai inficēšanās skaita pieaugums būtu lēzenāks, savukārt veselības aprūpes slodzes sadalījums būtu adekvāts.
3. Testēšana ir atslēgas faktors vīrusa izplatības palēnināšanai, īpaši, ja inficētās personas var būt bez simptomiem, taču spēj inficēt citus.
Valstis, kurās veic masveida testēšanu, šķiet, gūst panākumus epidēmijas iegrožošanā. Neliela Itālijas pilsēta Vo, kura tika slēgta uz karantīnas laiku, testēja visus 3300 iedzīvotājus. Tika noskaidrots, ka aptuveni 3% ir inficēti, turklāt gandrīz pusei inficēto nebija nekādu simptomu. Visi vīrusa nēsātāji tika izolēti, un kopš 13. marta pilsētā nav reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi.
Arī Dienvidkorejā īstenoja plašu testēšanu, kas palīdzēja diezgan ātri mazināt inficēšanās pieauguma dinamiku. Ekonomikas drošai atjaunošanai bija nepieciešami ātri, precīzi un viegli pieejami testi.
4. Kompromiss starp veselību un ekonomiku ir reāls un prioritārs jautājums
Pašlaik galvenās publiskās personas frontes līnijā cīņā ar Covid-19 ir veselības aprūpes eksperti. Taču līdz ar inficēšanas pieauguma skaita mazināšanos priekšplānā jāiznāk ekonomiskiem apsvērumiem. Karantīnas pasākumiem ir nopietnas negatīvas sekas ekonomikā.
Karantīna ASV jau noveda pie rekordliela bezdarbnieku pabalsta pieprasījuma skaita – tikai trīs nedēļas pēc epidēmijas sākuma, 4. aprīlī, tika iesniegti 17 miljoni pieprasījumu. Ekonomiskie rādītāji liecina par recesiju, bet pēc dažām prognozēm var gaidīt lejupslīdi, kas būs nopietnāka nekā Lielās depresijas laikā. Sociālā izolācija karantīnas laikā un ekonomiskā depresija, ko izsauc ilgstošā karantīna, negatīvi ietekmēs sabiedrības veselību.
Tāpēc ir svarīgi, lai būtu viegli pieejami ātrie un precīzie testi, lai varētu mazināt karantīnas ierobežojumus atsevišķās ekonomikās nozarēs vai reģionos, tajā pašā laikā aizsargājot ievainojamākās iedzīvotāju grupas un turpinot brīvprātīgo distancēšanos.
5. Šoks, kurā Covid-19 pandēmija noved ekonomiku, nav līdzīgs citiem satricinājumiem mūsdienu vēsturē.
Tas ir šoks pieprasījuma jomā, jo ir apstājušās lielas ekonomikas nozares, piemēram, aviopārvadājumi, tūrisms un liela daļa pakalpojumu sektora. Pareizā valsts atbilde neparedz pieprasījuma stimulēšanu. Tas ir šoks arī piedāvājuma jomā, jo strādnieki sēž mājās un pašizolācijā. Taču piedāvājuma stimulēšana arī nav pareizais reakcijas variants – jāsagaida epidēmijas uzliesmojuma beigas, pirms cilvēki varēs atgriezties darbavietās.
Ekonomikas politikai, kas vērsta uz šī šoka pārvarēšanu, jāiegremdē ekonomika “komas stāvoklī”, neietekmējot vitāli svarīgākus ekonomikas “orgānus”, lai tā varētu atgriezties pie dzīvības tad, kad šoks beigsies. Tas ir jauns izaicinājums. Pozitīvais moments, ka šo šoku izsauc ārējie apstākļi, un politiķiem nav jāuztraucas par morālo kaitējumu, kas saistīts ar “sliktu uzvedību”. Tas atšķir pašreizējo situāciju no 2007.-2009. gada recesijas.
6. Nepieciešams veicināt zinātniskus pētījumus un uzkrāt stratēģiskas nozīmes medicīnas preces.
Svarīga zinātnes loma ir vairāk nekā acīmredzama šīs pandēmijas laikā, jo pilnībā apturēt vīrusa izplatību varēs tikai jaunas vakcīnas un jaunas ārstēšanas metodes. Ne mazāk svarīga ir medicīnas iekārtu uzkrājumu veidošana, rezumē profesors.
