Precizēta informācija par to, ka Ukmerģē bija Baltijā pirmais Covid-19 nāves gadījums.
Latvijas Televīzija devās uz Ukmerģi, lai skaidrotu, kā pilsētā izdevās nodzēst vīrusa uzliesmojumu un kā tur dzīvo pašlaik.
Pēc saspringta pavasara Ukmerģe gatavojas vasarai un sākta pilsētas puķu dobju un apstādījumu iekopšana. Arī Lietuvā koronavīrusa uzliesmojums noplok un ierobežojošie pasākumu pamazām tiek atviegloti. Sabiedriskajā transportā sejas masku nēsāšana kopš pagājušās nedēļas vairs nav obligāta, taču joprojām vēlama.
Daļa iedzīvotāju, piemēram, Ukmerģes apstādījumu dizainere Jurga, stāsta, ka baidīties nav laika, jo ir jāstrādā, bet citi joprojām ir piesardzīgāki un brīdina, ka briesmas vēl nav garām. "Mūsu mājas iedzīvotāji pieņēma lēmumu nopirkt dezinfekcijas līdzekļus, ko nolikām pie ārdurvīm. Arī paklāju, ko piesūcinām ar dezinfekcijas līdzekli – apavu zoļu dezinfekcijai," teica Ukmerģes iedzīvotāja Santa.
Lai tiktu galā ar koronavīrusu, Ukmerģē ne tikai pašizolējās, centās strādāt no mājām, slēdza veikalus, kā visur citur Lietuvā, bet arī dezinficēja pilsētas ielas. Martā, sākoties uzliesmojumam, lai pēc iespējas izslēgtu riskus un censtos nepieļaut koronvīrusa izplatīšanos, Ukmerģes pašvaldība pieņēma lēmumu, ka nepieciešams dezinficēt arī pilsētas daudzdzīvokļu namu kāpņutelpas.
"Dezinficējām visas daudzdzīvokļu mājas, visas kāpņutelpas, visas pilsētas ielas. Kopumā gandrīz 400 daudzdzīvokļu mājas un gandrīz 600 kāpņutelpas," pauda Ukmerģes pašvaldības administrācijas vadītājs Darjuss Varnass. Nu jau situācija pakļauta kontrolei, bet uzliesmojuma karstumā Lietuvas valdība apsvēra ideju visai Ukmerģes pilsētai piemērot karantīnu un to slēgt.
"Patiešām bija tādi plāni pilsētu slēgt ciet. Bet mēs runājām ar valdību, veselības ministru un panācām, ka tas nenotiek. Paši uzņēmāmies atbildību, ka šo situāciju kontrolēsim, un pilsēta netika slēgta," sacīja Varnass.
Pandēmijas sākumposmā Ukmerģe kļuva par vienu no pirmajiem koronavīrusa uzliesmojuma centriem Lietuvā. Konkrēti – Ukmerģes slimnīca. Šeit martā arī tika konstatēts pirmais ar Covid-19 saslimšanu saistītais nāves gadījums Lietuvā un Baltijā – kāda gados veca sieviete. Viņa, visticamāk, inficējās no kādas slimnīcas mediķes, kas pirms tam nebija izceļojusi no valsts, un līdz ar to viņai nepienācās koronavīrusa tests pirms simptomu parādīšanās.
Vairāki no pirmajiem nāves gadījumiem Lietuvā bija saistīti ar Ukmerģes slimnīcu. Kopumā Covid-19 prasīja astoņu Ukmerģes iedzīvotāju dzīvību. Tas ir vairāk nekā desmitā daļa no 60 Lietuvā kopumā reģistrētajiem nāves gadījumiem. Toreiz slimnīcu nācās slēgt, bet desmitiem ārstu devās pašizolācijā. No Ukmerģē reģistrētajiem aptuveni 90 inficēšanās gadījumiem vairāk nekā trešā daļa – mediķi. Lielākā daļa jau izveseļojušies.
"Mēs panācām, ka šis vīrusa uzliesmojums no Ukmerģes slimnīcas neizplatījās tālāk pa pilsētu. Situācija bija ļoti sarežģīta. Pakalpojumi pacientiem tika sniegti citās pilsētās. Bet ar kopīgiem spēkiem mēs šo situāciju pārvarējām," uzsvēra Ukmerģes poliklīnikas galvenā ārste Gitana Čepiene.
Ukmerģe nebija vienīgā. Koronavīruss uzliesmoja arī Klaipēdas slimnīcā, perēkli konstatēja Viļņas Šešķines poliklīnikā. Pašizolācijā nācās doties simtiem ārstu. No pusotra tūkstoša Lietuvā atklāto inficēšanās gadījumu – piektā daļa mediķu vidū.
"Šajā situācijā arī mums, mediķiem, nācās atcerēties to, ko, iespējams, bijām nedaudz aizmirsuši par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šī ir mācība un atgādinājums visiem ne tikai koronavīrusa, bet arī gripas un citu vīrusu gadījumā – atcerēties par vienreizlietojamām maskām, dezinfekcijas līdzekļiem. Tas ir ļoti nopietni," teica Čepiene.
Kā citviet Lietuvā, arī Ukmerģē izvietots koronvīrusa mobilās testēšanas punkts – atvērts noteiktos laikos parkā pie pilsētas stadiona. Testēšana, precīzāk - tās nepietiekamība, bija punkts, par kuru Lietuvas valdība krīzes sākumposmā izpelnījās kritiku, un to uzskata par vienu no uzliesmojumu iemesliem arī slimnīcās.
Būdama starp Baltijas valstīm lielākā, Lietuva sākotnēji krietni iepalika no Latvijas un Igaunijas veikto testu daudzumā, un bija brīdis, kad tie draudēja aptrūkties pavisam. Taču pēdējās nedēļās Lietuva testējusi daudz intensīvāk, nereti pat septiņus un astoņus tūkstošu cilvēku dienā. Tagad Lietuvā pavisam veikts vairāk nekā 235 tūkstoši analīžu, kamēr Latvijā 90 tūkstoši, bet Igaunijā – 70 tūkstoši.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju.
