Jaunajam koronavīrusam turpinot izplatību pasaulē, daudzām pasaules valstīm nācās uz nenoteiktu laiku atlikt vai pārcelt valstī plānoto vēlēšanu vai referendumu norisi.
Pēc Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūta datiem, laikā no 1. marta līdz 1. aprīlim vismaz 46 pasaules valstīs un teritorijās nolemts atlikt nacionālās un vietējās vēlēšanas Covid-19 dēļ. Bet vismaz 13 valstis un teritorijas tomēr nolēmušas rīkot nacionālās vai vietējās vēlēšanas.
Atliktās vēlēšanas dažādos pasaules kontinentos
Eiropā 12. aprīļa pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas koronavīrusa uzliesmojuma dēļ atlika Ziemeļmaķedonija. Līdz ar to šajā valstī, kas marta beigās kļuva par NATO dalībvalsti, pie varas joprojām ir tikai pārejas valdība, bet parlaments ir atlaists.
Arī Serbija marta vidū lēma atlikt parlamenta, provinču un vietējās vēlēšanas. Tāpat atliktas dažāda līmeņa vēlēšanas Šveicē, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atlika 22. aprīļa balsojumu par konstitūcijas grozījumiem. Bet Eiropas Savienību pametusī Lielbritānija lēma uz gadu atlikt vietējās vēlēšanas, tostarp Londonas mēra vēlēšanas. “Zaļo” partijas kanidāte uz Londonas mēra amatu Šiana Berrija uzsvēra, ka vēlēšanu atlikšana bijis pareizs solis.
“Mūsu pienākums ir nodrošināt to, lai demokrātija būtu likumīga, un jau iepriekš izskatījās, ka daudzi nevarēs atdot savu balsi, ja vēlēšanas notiktu maijā. Tāpēc tas ir pareizs lēmums - atlikt vēlēšanas. Esmu skeptiska par to, vai tas nepieciešams uz gadu, bet svarīgākais, lai vēlēšanas notiktu īstajā brīdī, tās būtu demokrātiskas un notiktu pēc iespējas ātrāk. Nedomāju, ka demokrātijas atlikšana uz nenoteiktu laiku ir laba ideja,” pauda Berrija.
Arī daudzās valstīs Dienvidamerikā vēlēšanas ir atliktas. To vidū ir Bolīvija, Argentīna, Peru, Brazīlija, Čīle un citas.
Izņēmums nav arī Āfrikas kontinents, kurā parlamenta vēlēšanas atlikusi Etiopija. Tai pievienojusies arī Kenija, Gambija un Nigērija un citas kontinenta valstis. Savukārt Āzijā vēlēšanas atliktas Kirgizstānā, Šrilankā, Indonēzijā un citviet.
Tomēr ir valstis, kas par spīti draudiem, vēlēšanas nolēma rīkot. Viena no tām bija Rietumāfrikā esošā Mali. Iepriekš tā jau vairākkārt pārcēla plānotās parlamenta vēlēšanas. Tiesa, aktivitāte vēlēšanās sasniedza vien 36%. Kara plosītajā valstī arī vēlēšanu dienā neizpalika bez vardarbības uzliesmojumiem, tostarp pat tika nolaupītas amatpersonas.
Neskatoties uz koronavīrusa un opozīcijas boikota draudiem, 22. martā Gvinejā tika organizēts konstitucionālais referendums, ko pavadīja vardarbība un vairāku cilvēku nāve.
Tāpat, spītējot koronavīrusa draudiem, Izraēlā marta sākumā notika parlamenta vēlēšanas, bet Vācijā marta vidū notika vietējās vēlēšanas.
Cilvēki balsot varējuši arī atsevišķās vēlēšanās Austrālijā, Šveicē, Dominikānā un citviet. Daudziem par pārsteigumu, Francijā 15. martā notika pašvaldību vēlēšanas, neskatoties uz to, ka valstī jau tika ieviesti dažādi ierobežojošie pasākumi. Tādēļ arī nebija pārsteigums, ka aktivitāte vēlēšanās bija rekordzema, un 22. martā paredzētā otrā kārta tika atcelta.
Gaidāmo vēlēšanu nākotne
Ne mazums vēlēšanu jau atceltas, taču daudzas vēl tikai priekšā. Par to norisi šobrīd gan ir ļoti grūti spriest. Ne mazums tiek runāts par novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs.
Demokrātiskā partija atlikusi nacionālo konventu līdz 17. augustam, līdz ar to uz piecām nedēļām atliekot sapulci, kurā būs jāizraugās partijas kandidāts, kas vēlēšanās stāsies pretī Donaldam Trampam. Valsts likumdevēju konferences vadītājs Tims Storijs skaidroja, ka izaicinājumi pašlaik ir daudziem štatiem, kuros vēl nav notikušas priekšvēlēšanas. Pagaidām izmaiņas nācies veikt 15 štatos un vienā teritorijā.
“Noapaļojot, ir vēl 20 štati, kurs nav bijušas priekšvēlēšanas. Daudzi no tiem ir atlikuši vēlēšanas, liela daļa no tiem – uz 2. jūniju, kas tādējādi kļuvusi teju par otru “superotrdienu”. Bet pat šis datums ir uz jautājuma zīmes. Atlikšana prasa darbu, un neviena amatpersona īsti nevēlas to darīt, jo vēlas, lai tiktu ievērots pastāvīgums un caurspīdīgums saistībā ar to, kad un kā vēlēšanas notiek. Daudzi štati vēlēšanas plāno rīkot balsošanā pa e-pastu.
Štatu atbalstam priekšvēlēšanu rīkošanā kongress nesen atvēlēja 400 miljonus dolāru, un viens no nolūkiem bija izpētīt tieši e-pasta balsošanas funkciju,” norādīja Storijs.
Salīdzinoši drīz vēlēšanas gaidāmas arī citviet pasaulē.
15. aprīlī Dienvidkorejā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kurās attālināti būs iespēja balsot arī tiem, kas vēl ārstējas no Covid-19.
Pašvaldību vēlēšanas jūnijā paredzētas Rumānijā, taču premjerministrs Ludoviks Orbāns jau paziņojis, ka centriskā mazākuma valdība jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ tās, visticamāk, atcels. Novembrī šajā valstī gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Savukārt Polijā 10. maijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Opozīcijas partijas vēlas, lai balsojums tiktu atlikts, skaidrojot, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ tās nevar izvērst kampaņas.
