Covid-19: Ko Krievijai prognozē amerikāņu analītiķi

Gandrīz divus mēnešus šķita, ka koronavīruss Krievijai met līkumu. Oficiāli tika ziņots par nelielu jaunu inficēšanās gadījumu pieaugumu un atsevišķiem nāves gadījumiem. Vēlāk statistikas dati pasliktinājās, varas iestādes noteica stingrus ierobežojošus pasākumus, bet Rietumu speciālisti sāka izvērtēt valsts gatavību epidēmijai, cenšoties ņemt vērā ģeogrāfiju, veselības aprūpes infrastruktūru un tās stāvokli, kā arī iedzīvotāju demogrāfisko struktūru.

Viss tāpat kā citur, tomēr nedaudz atšķirīgi

Covid-19 pie Krievijas durvīm pieklauvēja 31. janvārī, kad Tjumeņā un Čitā tika konstatēti pirmie divi inficēšanās gadījumi. Abi saslimušie, pēc valsts informācijas TASS ziņotā, bijuši Ķīnas pilsoņi. Viņi saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību, pavadījuši paredzēto laiku karantīnā, un februāra vidū mediķi atzinuši, ka viņi izārstējušies. Pašlaik Krievijā, kur ir 145 miljoni iedzīvotāju, mediķu uzraudzībā, lai konstatētu Covid-19 simptomu parādīšanos, ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku (trešdaļa no tiem – Ķīnas pilsoņi, vēstīja ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēku labklājības dienesta “Rospotrebnadzor” datiem). 

Skaidrojumi par Krievijas noturības pret Covid-19 fenomenu bija visdažādākie – sākot ar to, ka Kremlis slēpj patiesos datus, līdz papildu aizsardzībai, ko it kā sniedz bērnībā saņemtā pote pret tuberkulozi, kas pazīstama kā BCG vakcīna un savulaik bija obligāta Padomju Savienībā, bet tagad ir obligāta Krievijā.  

Aprīļa sākumā Krievijā reģistrēto saslimšanas un nāves gadījumu grafikos līknes strauji pavirzījās uz augšu. Inficēto skaits pārsniedzis 21 000, bet ar Covid-19 miruši 170 cilvēki.

Pašreizējā situācija Krievijā būtiski neatšķiras no tā, kas notiek citās valstīs saistībā ar Covid-19 epidēmiju, norāda amerikāņu politoloģijas profesore Džūdija Tviga rakstā, kas publicēts žurnāla “The National Interest” portālā.

Gandrīz visur pasaulē oficiālie dati par saslimstību atpaliek no faktiskajiem, jo trūkst jaudu analīžu apstrādei, un Krievija šajā ziņā nav izņēmums. Pēc Oksfordas universitātes atbalstītā pandēmijas statistikas projekta “All of Our World in Data” datiem, 25. martā Krievijā bija veiktas 186 tūkstoši analīžu, tagad to skaits pārsniedzis miljonu. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, Krievijas rādītājs – 8,2 – aptuveni sakrīt ar rezultātiem, kādi ir Somijā (8,1) un Dienvidkorejā (9,9), taču būtiski atpaliek no Itālijas (16,3) un Latvijas (14,7). Tomēr Krievijā iedzīvotāju testēšana notiek arvien aktīvāk, un pēdējā laikā tiek ziņots par 90-100 tūkstošiem analīžu nedēļā.

Daudzu valstu valdības steidzami cenšas nodrošināt mediķus ar adekvātiem ventilatoru un individuālās aizsardzības līdzekļu krājumiem. Krievijā, tāpat kā citās valstīs, mediķi tiek cildināti par varonīgu darbu, iedzīvotāji apgūst, kā organizēt bērnu attālinātas mācības skolā un, cenšoties pārvarēt izolācijas radīto garlaicību, atklāj jaunas radošās spējas.

Stāsts par ģeogrāfiju un “Izoizolāciju”

Spilgts piemērs tam ir Krievijā ļoti populārā “Facebook” grupa “Izoizolācija”. Karantīnā esošie cilvēki attēlo pazīstamu mākslas darbu versijas, iesaistoties paši un iesaistot ģimenes locekļus, mājdzīvniekus un visu, kas pa rokai, un ievieto internetā. Apmēram pāris nedēļās grupas dalībnieku skaits sasniedzis gandrīz pusmiljonu.

Taču ir arī specifiskas Krievijas īpatnības – saistībā ar ģeogrāfiju, infrastruktūru, veselības aizsardzības sistēmu, demogrāfiju, kas rada gan unikālas priekšrocības, gan vājās vietas cīņā ar pandēmiju, raksta Džudija Tviga.

Pilsētu dzīvojamo rajonu plašais plānojums un mazais iedzīvotāju blīvums valstī nodrošina apstākļus tam, lai fiziski distancētos. Puse visu avioreisu Krievijā notiek tikai starp piecām pilsētām (Tviga min Maskavu, Sanktpēterburgu, Krasnodaru, Sočus un Simferopoli okupētajā Krimā.) Tādēļ ir liela pasažieru koncentrācija dažās lidostās (un tas ir slikti), taču vienlaikus tas vienkāršo kontroli pār slimības izplatīšanos (un tas ir labi).

Taču ir pamats bažām, ka šī priekšrocība ir palaista vējā, brīdina politoloģe. Krievijas reģioniem tika dota plaša autonomija ierobežojumu noteikšanā. Un ne visur tie bija produktīvi – dažās pilsētās cilvēki drūzmējās rindās pēc dažādām atļaujām, palielinot inficēšanās risku.

Daudzi maskavieši sēdās personīgajos automobiļos un pameta galvaspilsētu. Tā kā Maskava kļuva par epidēmijas centru, nav zināms, cik tālu pa valsti vīrusu izvadājuši potenciālie inficētie. Dažos Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionos noteikta divu nedēļu karantīna visiem, kas ieradušies no Maskavas vai Sanktpēterburgas.

Daudz ārstu un slimnīcu, bet maz veco ļaužu pansionātu

Pēc Džūdijas Tvigas vērtējuma, Krievijā vienmēr bijis “neproporcionāli liels ārstu, slimnīcu un slimnīcu gultu skaits”. Sistēmas caurlaidības spējai vajadzētu būt pietiekamai arī tad, ja ir liels slimnieku pieplūdums. Tas ir, ar kvantitāti viss ir kārtībā, bet ar kvalitāti var būt problēmas, uzskata politoloģe.

Kopš šī gadsimta pirmās desmitgades vidus, īstenojot valsts programmas, Krievijas veselības aprūpes modernizācijā veikti simtiem miljonu eiro vērti ieguldījumi.  Ja salīdzina slimnīcas dažās lielajās pilsētās ar to, kādas tās bija pirms desmit gadiem, tas ir kā diena pret nakti, uzsver Tviga.

Speciāli Covid-19 slimniekiem iekārtotās Maskavas slimnīcas personāls. 2020. gada 14. aprīlis

Tomēr Krievijas slimnīcās vēl ir daudz veca aprīkojuma, kas slikti darbojas. Medicīnas personāla sagatavošana ne visur ir nepieciešamajā līmenī, un cīņā ar koronavīrusu var būt jūtams speciālistu deficīts – nav pietiekami daudz anesteziologu, pulmonologu, intensīvās terapijas nodaļu medmāsu. Turklāt Krievijā ārstu vecums ir relatīvi liels, un tādēļ inficēšanās ar koronavīrusu viņiem rada lielākus draudus apstākļos, kad trūkst individuālās aizsardzības līdzekļu, raksta politoloģe.

Lielas daudzprofilu slimnīcas Krievijā nav tik izplatītas kā ASV. Vairākums stacionāru ir specializēti – infekcijas slimnīcas, dzemdību nami, kardioloģijas centri un tamlīdzīgi. Pēdējā desmitgadē notikušajā modernizācijā galvenais bija risināt neatliekamās demogrāfiskās problēmas – zemo dzimstību un darbspējīgā vecuma vīriešu priekšlaicīgo mirstību. Tādēļ galvenās finansējuma plūsmas tika novirzītas dzemdību namiem un neinfekciozo slimību (sirds slimības, insults, vēzis) ārstēšanas centriem. Tāpēc operatīvi pievērsties cīņai pret pieaugošo infekcijas vilni nav vienkārši.

Ir vēl viens medicīniski demogrāfisks faktors, kas nav mazsvarīgs. Rietumvalstīs tika konstatēti daudzi Covid-19 uzliesmojumi veco ļaužu pansionātos. ASV šādās iestādēs dzīvo apmēram pusotra miljona cilvēku, Krievijā – aptuveni 250 tūkstoši, tas ir, sešas reizes mazāk (Krievijā iedzīvotāju ir tikai 2,2 reizes mazāk nekā ASV.) Krievijā cenšas neievietot vecos ļaudis šādos pansionātos, kuriem kopumā nav visai laba reputācija, – aprūpe ir nekvalitatīva, darbinieku trūkst, raksta profesore Tviga. Taču šis trūkums var nākt par labu Krievijai cīņā ar pandēmiju, un izglābt daudzu gados vecu cilvēku dzīvības.

Izgudrotāji un smēķētāji

Vēl vienu cerīgu faktoru amerikāņu politoloģe saskata viņas vērtējumā zemajā to tehnoloģiju līmenī, kas bija pieejamas padomju laikā ne tikai veselības aizsardzībā, bet ekonomikā kopumā. Tādēļ padomju zinātniekiem, inženieriem un ārstiem bija jākļūst par izgudrotājiem un jāizmanto jebkuri pie rokas esošie materiāli, lai risinātu sarežģītus uzdevumus.

Šīs iemaņas Krievijā saglabājušās līdz šai dienai un var labi kalpot intensīvās terapijas nodaļās.

Krievijas mediķu ārzemju kolēģiem arī nācās deficīta apstākļos operatīvi izgudrot un meistarot nepieciešamās iekārtas. Itālijā ārsti ar 3D printeriem izgatavoja ventiļus, kas tika izmantoti, pārveidojot akvalangistu maskas mākslīgās ventilēšanas ierīcēs. Spānijā automobiļu logu tīrītāji tika pielāgoti tam, lai plaušu reanimācijas maisi varētu darboties automātiskā režīmā.

Ir zināms, ka pacientiem, kuriem ir arī citas smagas saslimšanas (sirds un asinsvadu, onkoloģiskās, diabēts u.c.), inficējoties ar koronavīrusu, daudz biežāk bija nepieciešama intensīvā terapija. Pēdējos desmit gados šo saslimšanu izplatība Krievijā samazinājusies, tomēr joprojām ir augsta, īpaši starp vidēja vecuma vīriešiem.

Slimības gaitā rodas sarežģījumi arī tad, ja iepriekš tikušas bojātas plaušas. Smēķēšana Krievijā joprojām ir izplatīta, un šis kaitīgais ieradums var paaugstināt mirstības ar Covid-19 līmeni.

Vēl viens faktors, kas rada apdraudējumu, ir miljoniem viesstrādnieku. Krievijā viņi bieži dzīvo kopmītnēs saspiestībā un antisanitāros apstākļos  vai pārapdzīvotos dzīvokļos, kur koronavīruss var viegli izplatīties, un viņu piekļuve medicīniskajiem pakalpojumiem ir ierobežota.

Izvērtējot visus pozitīvos un negatīvos faktorus, politoloģe secina, ka pagaidām Krievija relatīvi diezgan labi tiek galā ar epidēmiju, kuras sākums izrādījās vēlāks, nekā varēja gaidīt. Tam, kādas būs inficēšanās un mirstības grafiku līknes tuvākajās dažās nedēļās, būs izšķiroša nozīme.

Vēlu un nekonsekventi

Ne tik optimistisks viedoklis par Covid-19 epidēmiju Krievijā ir bijušajam ASV Valsts departamenta padomniekam Džefrijam Mankofam, kur tagad ir Vašingtonas domnīcas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

“Vīruss var izrādīties īpaši nāvējošs Krievijā, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, jo ir liels gados vecāku cilvēku īpatsvars. Turklāt ir bažas, ka Krievijas valdība publiskotajā statistikā pazemina mirušo skaitu,” teikts Mankofa  publikācijā domnīcas interneta vietnē.

Netiešu iespaidu par Krievijā notiekošo var mēģināt gūt no Āzijas avotiem. Piemēram, 12. aprīlī Ķīnā no 108 jaunatklātajiem inficēšanās ar Covid-19 gadījumiem puse bija “importēti” no Krievijas, ziņo laikraksts “The Straits Times”. Dienu agrāk kādas Šanhajā ieradušās Krievijas lidmašīnas 51 pasažierim tika diagnosticēta saslimšana ar Covid-19. Suifeņhes pilsētā pie Krievijas robežas varas iestādes ieviesušas karantīnu, jo starp tiem Ķīnas pilsoņiem, kas atgriežas mājās no Krievijas, ir liels inficēto skaits.

Džefrijs Mankofs bažījas, ka situācijas pasliktināšanās saistībā ar koronavīrusu metīs izaicinājumu Krievijas valdībai. “Putins starptautiskā tēla nostiprināšanas nolūkā piedāvā palīdzību [citām valstīm], taču tajā pašā laikā Krievijas veselības aprūpes dienesti ar grūtībām tiek galā ar pieaugošo saslimšanas līmeni. Koronavīrusa dēļ jau atlikts 22. aprīlī paredzētais konstitucionālais referendums, kurš dotu iespēju Putinam pagarināt laiku, kuru viņš atradīsies pie varas. Ja situācija pasliktināsies, Putins un valdošā partija “Vienotā Krievija” var zaudēt sabiedrības atbalstu,” viņš prognozē.

Mankofs arī pauž viedokli, ka pandēmija destabilizēs Krievijas ekonomiku, jo pandēmijas dēļ pasaulē strauji sarucis pieprasījums pēc ogļūdeņražiem laikā, kad naftas cenas jau tā piedzīvojušas kritumu cenu kara starp Krieviju un Saūda Arābiju dēļ.

Krievija ir veikusi preventīvus ekonomiskus pasākumus, tostarp tai ir lielas konvertējamās valūtas rezerves un solīds budžeta pārpalikums. Taču tas, cik šie pasākumi būs efektīvi gaidāmā ekonomikas krituma apstākļos, kļūs skaidrs vēlāk.

Kopumā Krievijas varas iestāžu reakcija uz Covid-19 epidēmiju bija novēlota un nekonsekventa, rezumē Mankofs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt