14 dienu kumulatīvais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Lietuvā turpina palielināties un sasniedzis 529 uz 100 000 iedzīvotājiem. Igaunijā tikmēr vērojama šī rādītāja samazināšanās, ceturtdien tas bija 512 uz 100 000 iedzīvotāju.
Covid-19 izplatības līmenis Latvijā pašlaik ir zemākais Baltijas valstu vidū: 401 uz 100 000 iedzīvotāju.
Igaunijā samazinās
Igaunijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 436 inficēšanās gadījumi, Latvijā bijuši 578 gadījumi, bet Lietuvā reģistrēti 1344 gadījumi, kas ir augstākais vienas dienas rādītājs kopš janvāra vidus, ziņo LRT.lt.
Igaunijā aizvadītās diennakts laikā ar Covid-19 miruši 11 cilvēki, Latvijā – deviņi cilvēki, bet Lietuvā reģistrēti 14 mirušie.
Lietuvā sevišķi augsts Covid-19 izplatības līmenis bija decembrī un janvārī, bet ar stingriem ierobežojumiem to izdevās samazināt. Līdzīgs scenārijs bija vērojams Igaunijā: martā Covid-19 izplatības līmenis Igaunijā bija augstākais Eiropā, bet pēc stingrāku ierobežojumu ieviešanas tas samazinās un pašlaik ir trīsreiz zemāks nekā augstākā punkta laikā. Tikmēr Lietuvā pēdējo nedēļu laikā ierobežojumi ir samazināti un Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits atkal sācis kāpt.
Neraugoties uz Covid-19 izplatības palielināšanos, Lietuvā ceturtdien pēc vairāku mēnešu pārtraukuma klientu apkalpošanu klātienē varēja atsākt restorāni un kafejnīcas, kam atļauts apkalpot viesus āra terasēs. Pie viena galdiņa drīkst sēdēt divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām vai lielāks cilvēku skaits, ja viņi ir vienas mājsaimniecības locekļi.
Visi galdiņi rezervēti
Viļņas restorāna “Somm” vadītājs Armīns Darasevičs raidsabiedrībai LRT stāsta, ka visi galdiņi jau esot rezervēti līdz pat svētdienai, jo cilvēki ir noilgojušies pēc maltītes ieturēšanas restorānā.
Taču citi restorānu saimnieki nesteidzas atsākt darbu, jo uzskata, ka stingro ierobežojumu dēļ tas nebūs izdevīgi. Lietuvas Bāru un kafejnīcu asociācijas vadītājs Raimonds Pranka spriež, ka piecu dīkstāves mēnešu laikā katrs bārs zaudējis 100 000 līdz 200 000 eiro.
Valdības pieņemtie noteikumi paredz, ka pagaidām restorāni un bāri drīkstēs turpināt darbu tikai līdz pulksten 21 vakarā. “Cilvēki dodas uz āra terasēm tikai pēc pulksten 17 vakarā. Ja tu apkalpo divus līdz četrus cilvēkus, neko daudz nevar nopelnīt,” spriež Pranka.
Nerentabls bizness
Viļņas restorāna “Armandus” īpašnieks Deivids Praspaļausks vēsta, ka viņš negribētu jau pulksten 21 izdzenāt viesus, tādēļ pagaidām vēl nevērs vaļā savu restorānu. Pēc viņa aprēķiniem, pašlaik restorānam sanāktu strādāt ar zaudējumiem. Terasē varētu vienlaikus apkalpot tikai astoņus klientus, bet vajadzētu vismaz 20, lai nebūtu jāstrādā ar zaudējumiem.
Praspaļausks informē, ka pašlaik restorāns gatavo ēdienu, ko klienti var pasūtīt uz mājām, bet tas nav rentabls bizness; viņš to dara, lai cilvēkiem būtu darbs un varētu saglabāt savu komandu.
“Es gribētu atkal atvērt restorānu, kad tas būs pilnvērtīgs restorāns. Agrāk par pilnvērtīgu restorānu uzskatīja pilnu restorānu, bet tagad labs restorāns ir tukšs restorāns.
Es vēlos atvērt restorānu tad, kad labs restorāns atkal būs pilns restorāns,” sarunā ar LRT atzīst Praspaļausks.
