ĪSUMĀ:
- Covid-19 inficēto skaits Ķīnā ir mazāks nekā Latvijā; dienā reģistrē ap 10 gadījumu.
- Tas panākts ar dažādiem paņēmieniem: robežu un pilsētu slēgšanu, stingru iedzīvotāju kontroli.
- Taivānas piemērs rāda, ka ar Covid-19 pandēmiju efektīvi var cīnīties arī demokrātiskā sabiedrībā.
Oficiālā statistika rāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā ir pārsniedzis inficēto skaitu Ķīnā, lai gan Ķīnas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 740 reižu lielāks nekā Latvijas iedzīvotāju skaits.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 101 733 cilvēki.
Pekinas varai pakļautajā teritorijā attiecīgais skaitlis ir 101 692: kontinentālās Ķīnas teritorijā reģistrēti 90 190 inficēto, vēl 11 454 inficēšanās gadījumi bijuši Honkongā un 48 gadījumi Makao. Tiesa gan, komunistiskā Ķīna pie savas Covid-19 statistikas pieskaita arī Taivānu, kas jau gadu desmitiem nepakļaujas Pekinas varai. Taivānā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma reģistrēti 1023 inficēšanās gadījumi, 10 cilvēki ir miruši.
Lai gan ar Covid-19 inficēto kopējais skaits Latvijā un Ķīnā ir aptuveni līdzīgs, jāņem vērā milzīgā atšķirība iedzīvotāju skaita ziņā: Latvijā ir 1,89 miljoni iedzīvotāju, bet Ķīnas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 1,4 miljardi (iedzīvotāju skaita ziņā tā ir lielākā valsts pasaulē, lai gan ANO prognozes rāda, ka tuvāko gadu laikā Indija varētu apsteigt Ķīnu).
Kamēr pie mums Latvijā katru dienu tiek reģistrēti simtiem ar Covid-19 inficēto, Ķīnā šis skaitlis pēdējā laikā svārstās ap 10 gadījumiem dienā, turklāt gandrīz visi gadījumi ir ievesti no ārzemēm, bet pašā Ķīnā vietējo gadījumu nav gandrīz nemaz.
Ķīna atguvusies ātrāk
Tiesa gan, saslimušo mirstības statistika Latvijā ir labāka: kopš pandēmijas sākuma Latvijā ar Covid-19 miruši 1893 cilvēki, savukārt Ķīnā mirušo skaits ir gandrīz 5000.
Pasaulē kopumā ar Covid-19 kopš pandēmijas sākuma inficējušies 127 miljoni cilvēku, gandrīz 2,8 miljoni ir miruši.
Pandēmija, kas tik ļoti mainījusi mūsu dzīves ritmu, pirms vairāk nekā gada sākās tieši Ķīnā, kad Uhaņas pilsētā kļuva zināms par jauna koronavīrusa izplatīšanās gadījumiem. PVO eksperti otrdien publicēs ziņojumu par Covid-19 izcelšanos, un kā galvenā hipotēze izvirzīts pieņēmums, ka jaunais koronavīruss pie cilvēkiem nonācis no dzīvnieku pasaules. Eksperti par “ārkārtīgi mazticamu” uzskata scenāriju, ka koronavīruss noplūdis no kādas laboratorijas, jo viņu rīcībā nav ziņu, ka kādā no laboratorijām būtu glabājušies SARS-CoV-2 līdzīgi vīrusi.
Covid-19 pandēmijas sākumposmā Ķīnas varasiestādes tika kritizētas par nekompetenci un mēģinājumiem noklusēt informāciju par slimības izplatīšanos. Taču vairāk nekā gadu pēc šiem notikumiem Ķīnas komunistiskais režīms var lepoties, ka ar visas tautas pūlēm izcīnījis uzvaru cīņā pret Covid-19.
Pilsēta slēgta uz 76 dienām
Ķīnas veiksmīgo cīņu pret pandēmiju daļēji veicināja tas, ka tā ir vienpartijas diktatūra, kur valdībai nebija jāraizējas par iedzīvotāju protestiem pret nepopulāriem valdības lēmumiem. Piemēram, kad varasiestādes beidzot saprata Uhaņā vērojamās situācijas nopietnību, pilsēta ar 11 miljoniem iedzīvotāju uz vairāk nekā diviem mēnešiem (76 dienām) kļuva par slēgto zonu, kas bija pilnībā nošķirta no apkārtējās pasaules.
Uhaņas iedzīvotājiem bija pavēlēts uzturēties savos mājokļos, un internetā klīda video, kā varasiestādes aizmetina daudzdzīvokļu namu durvis, lai iedzīvotāji nevarētu pamest savus namus.
Demokrātiskās valstīs nekas tāds nebūtu iedomājams, bet Ķīnā šī stratēģija nostrādāja: Uhaņa un citas Ķīnas lielpilsētas jau mēnešiem ilgi ir brīvas no Covid-19.
Tas tika panākts ne tikai ar radikālām iedzīvotāju kontroles metodēm, jo Ķīnas režīms lika lietā visas savas organizatoriskās iemaņas, kas pēdējo gadu desmitu laikā Ķīnai ļāvušas kļūt par pasaules ekonomikas motoru.
Lai nepieļautu atkārtotu vīrusa ievazāšanu valstī, tika slēgtas Ķīnas robežas, bet valsts iekšienē darbojās visaptveroša iedzīvotāju testēšanas sistēma, kas ļāvusi ātri atklāt infekcijas perēkļus un norobežot saslimušos no citiem.
Ar viedtālruni pret Covid
Ķīnas valdība izmanto arī moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Gandrīz katram ķīnietim viedtālrunī ir ielādēta lietotne, kas līdzinās mūsu “Apturi Covid”. Pie mums Latvijā tās lietošana ir brīvprātīga, bet Ķīnas pilsētās bez tās bija teju neiespējami doties ikdienas gaitās.
Lietotne darbojās pēc luksofora principa: ja sistēmā apkopotie dati rādīja, ka neesi nonācis kontaktā ar Covid-19 inficētām personām, varēji brīvi izmantot sabiedrisko transportu, doties uz darbu, apmeklēt veikalus un kafejnīcas. Savukārt, ja tālrunī iedegās dzeltenais vai sarkanais signāls, kas liecināja par iespējamo inficēšanos ar Covid-19, nekavējoties bija jādodas karantīnā uz 7 vai 14 dienām.
Ķīnas pilsētās tika izveidoti karantīnas centri, kur nekavējoties ievietoja visus, kas bijuši saskarsmē ar inficētu personu.
Ķīnas amatpersonas iedzīvotāju kontrolei izmantoja arī vecmodīgākas metodes, piemēram, gada sākumā sociālo tīklu vidē populārs kļuva video, kurā redzams, kā pie koka tiek piesiets kāda ciema iedzīvotājs, kurš bija atļāvies pārkāpt karantīnas noteikumus, lai aizietu pēc cigaretēm.
This is what China has been teaching (the governments of) the world:
— How Chinese Think (@chinese_think) January 20, 2021
During the recent lockdown of a Chinese city, one senior citizen who took a walk outside was caught by the local authority(in red) and tied to a tree while they also threatened "come out again, I'll kill you!" https://t.co/5y0rznItvV pic.twitter.com/CQ3Yo8va0R
Brīvprātīgo brigādes
Ķīnas varasiestādes arīdzan izveidoja brīvprātīgo brigādes, kuru biedri uzraudzīja karantīnas ievērošanu, bet arī sniedza palīdzību tiem, kam tā bija nepieciešama. “Ja cilvēkam bija jāiziet no mājas, lai nopirktu medikamentus vai dārzeņus, mēs to paveicām viņa vietā,” laikrakstam “The New York Times” skaidro kompartijas aktīvists Džou Sjaoseņs.
Ķīnas valdība likusi īpašu uzsvaru uz to, lai valsts fabrikas un rūpnīcas varētu turpināt darbu arī pandēmijas laikā.
Daudzviet strādnieki ar autobusiem tika savākti no viņu mājvietām, bet vakarā aizvesti atpakaļ. Lai atklātu inficēšanās gadījumus, viņiem regulāri tika mērīta ķermeņa temperatūra.
Ķīna likusi lietā arī savu zinātnes potenciālu, jo tika radītas vairākas vakcīnas pret Covid-19. Ķīnā pašlaik jau vakcinēti ap 100 miljoni iedzīvotāju, bet līdz vasaras vidum plānots sapotēt 40% iedzīvotāju.
Epidēmiju apkarošanas eksperti secina, ka Ķīnas straujā un apņēmīgā rīcība, vēršoties pret Covid-19 infekcijas perēkļiem, ir ļāvusi savaldīt šo slimību, kamēr citas valstis jau vairāk nekā gadu mokās ar nebeidzamu ierobežojumu pastiprināšanas un atvieglošanas ciklu.
Taivāna kā veiksmes stāsts
Taču panākumus cīņā pret Covid-19 izdevies gūt ne tikai totalitāriem režīmiem, un šajā ziņā labs piemērs ir demokrātiskā Taivāna.
Šobrīd droši var teikt, ka Taivāna ir Covid-19 pandēmijas veiksmes stāsts, jo Taivāna pēc platības ir uz pusi mazāka par Latviju, tur dzīvo 23 miljoni iedzīvotāju, bet kopš pandēmijas sākuma Taivānā reģistrēti tikai nedaudz vairāk kā 1000 inficēšanās gadījumu, bet ar Covid-19 miruši tikai 10 cilvēki.
Taivānā brīvi darbojas skolas un kafejnīcas, netiek ierobežota cilvēku pulcēšanās
Novērst slimības izplatīšanos Taivānā izdevies ar vairākiem paņēmieniem. Pirmkārt, tā ir stingra robežkontrole, pārbaudot visus ieceļojušos. Otrkārt, tiek izsekoti visi inficēšanās gadījumi, lai saslimušie nekavējoties tiktu izolēti un neizplatītu infekciju tālāk. Treškārt, iedzīvotāji bez kurnēšanas lieto sejas maksas.
Nekavējoties slēdza robežu
Taivānai ļoti laba mācība bija SARS epidēmija, kas šo teritoriju skāra 2003. gadā. Salas vadība ir mācījusies no tolaik pieļautajām kļūdām, un šoreiz rīkojās ļoti izlēmīgi. “Mēs pēc iespējas ātrāk slēdzām savu robežu, lai nepieļautu Covid-19 iekļūšanu,” laikrakstam “The Guardian” stāsta bijušais Taivānas veselības ministrs Čeņs Čieņdzeņs.
2019. gada 31. decembrī, tiklīdz parādījās ziņas par noslēpumainās slimības izplatīšanos Ķīnā, Taivānas varas iestādes sāka kontrolēt ieceļotājus no Uhaņas.
24. janvārī tika slēgta robeža visiem ieceļotājiem no Ķīnas, bet vēlāk visiem, kas ieradās Taivānā, vispirms divas nedēļas nācās pavadīt stingrā karantīnā viesnīcā.
Tāpat tika izmantotas arī viedtālruņu lietotnes, lai izsekotu ar Covid-19 inficēto kontaktus.
Čeņs Čieņdzeņs uzsver, ka Taivānas valdība lielu uzmanību pievērsusi arī sabiedrības informēšanai par saviem lēmumiem, lai novērstu dezinformācijas izplatīšanos. “Cilvēkiem ir jāzina, ko valdība cenšas panākt.”
