Līva Karlsone: Sāksim ar pasaules situāciju un Covid-19 pandēmiju. Kā tā ir ietekmējusi vēstniecības darbu?
Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže: Darba virzieni nomainījās, protams. Tika atcelti visi pasākumi, kurus paši organizējam un kuros jāpiedalās. Tā vietā nāca ļoti liels konsulāro funkciju palielinājums.
Protams, ir cilvēki, kas nepaspēja nonākt mājās. Arī pēc tam no Londonas bija astoņi atgriešanās lidojumi uz Latviju, bet ir cilvēki, kuriem lidojums bija plānots uz maija sākumu vai aprīļa beigām un kuri arī šobrīd nesaprot, kādā veidā viņi tiks mājās. Viena daļa prioritāro cilvēku, kuriem bija jāatgriežas, bija cilvēki ar maziem bērniem, bija cilvēki ar zināmām hroniskām slimībām, veci cilvēki.
Šobrīd no Londonas lidojumi vairāk netiek plānoti.
Kas sagaida tos cilvēkus, kuri ierasti sezonāli devās darīt dažādus darbus Lielbritānijā? Vai ir kādas indikācijas, ka varētu būt līdzīgi kā Vācijā un citās Eiropas valstīs, kur ir diezgan strikti pateikts šobrīd viesstrādniekiem “nē”?
Šobrīd skaidras indikācijas no britu valdības nav, bet es jebkurā gadījumā
ieteiktu mūsu cilvēkiem, kas ir Latvijā, šobrīd palikt Latvijā. Meklēt sezonāla darba iespējas un citas darba iespējas Latvijā, mēģinot tomēr saglabāt gan veselību, gan samazinot riskus tikt inficētiem.
Arī "Brexit" pārejas posma sarunas starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību pandēmijas iespaidā ir nobremzējušas. Daļa galveno sarunvedēju ir saslimuši. Cik būtiska ir šī kavēšanās?
Es domāju, ka visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tāpat kā Apvienotajai Karalistei, šobrīd fiziski ir ļoti maz laika un telpas domāt par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību lietām. Tas, kas Apvienotajai Karalistei ir jāpielemj, vai līdz jūnijam, kā ir paredzēts, tā prasīs pārejas perioda pagarinājumu.
Jūs saredzat, ka šobrīd Lielbritānijas nostāju, kas līdz šim bija diezgan stingra – sarunas jānoslēdz līdz šī gada beigām – vīrusa pandēmija ir mīkstinājusi?
Šobrīd formāli nekādu izmaiņu pozīcijās nav no abām pusēm. Un tiešām ir vēlme nākotnes attiecības sakārtot. Bet šobrīd ir grūti iedomāties, ka bez pandēmijas situācijas atrisināšanas varētu tikt pabeigts nākotnes attiecību līgums līdz gada beigām.
Kā valstspiederīgajiem vedas ar pagaidu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju kārtošanu Lielbritānijā? Cik daudzi to ir izdarījuši un cik vēl ne?
Šobrīd skaitļi atbilst tam, ko mēs vienmēr esam teikuši – ka ir ap 100 tūkstošiem mūsējo šeit. Droši vien ir kaut kāda daļa, kas vairs nav šeit, ir kāda daļa, kas varbūt vēl nav paspējuši piereģistrēties. Mums šobrīd ir 96 tūkstoši piereģistrējušies.
Jūs drīzumā kļūsiet par NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos. Kad Jūs sāksiet šo darbu?
Skatīsimies, kā tā praktiskā puse būs ar pārvākšanos pandēmijas apstākļos, bet šobrīd plāns ir maijs.
[Tas būs] kaut kas pilnīgi jauns. Neesmu starptautiskās organizācijās strādājusi, lai arī visu mūžu mana karjera ir bijusi saistīta ar starptautiskām organizācijām.
Jautājums, kur cilvēki saņem informāciju, kā tā ietekmē viņu uzvedību, attieksmi un tās savstarpējās korelācijas. Un ko mēs kā NATO alianse, pasaules spēcīgākā aizsardzības alianse, par ko visi tā priecājamies – kādā veidā un kurā virzienā mēs tālāk varam ar saviem iedzīvotājiem strādāt un ko sasniegt. Tā, protams, ir ļoti liela atbildība un vienlaikus – ārkārtīgi interesanti. Ārkārtīgi interesanti.
Paldies par sarunu.
Jums paldies.
