ĪSUMĀ
- Salīdzinoši veiksmīgi ar hospitalizācijas pieaugumu tiek galā Vācija, tomēr hronisks veselības aprūpes darbinieku deficīts visā valstī pieaug;
- Itālijā, kur piektdien inficējušies vairāk nekā 40 000 cilvēku, nolemts paplašināt augsta riska “sarkano zonu” skaitu;
- Neapolē jau teju pārpildītas slimnīcas un mediķi spiesti ārstēt pacientus automašīnās;
- Grieķijā tiek slēgtas pamatskolas, bērnudārzi un dienas aprūpes centri;
- Kopš oktobra beigām katru dienu reģistrēto ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Grieķijā četrkāršojies;
- Čehijā liela slodze jāiztur ne tikai veselības aprūpes sistēmai, bet arī krematorijām.
Bažas par vīrusa radīto noslodzi veselības aprūpes sistēmai pastāv daudzviet Eiropā. Salīdzinoši veiksmīgi ar hospitalizācijas pieaugumu tiek galā Vācija, kur joprojām ir pieejamas 6000 intensīvās terapijas gultas. Tiesa, intensīvajā terapijā ievietoto ar koronavīrusu slimo pacientu skaits šonedēļ pārsniedza pirmajā vilnī sasniegto rekordu. Veselības aizsardzības amatpersonas atkārtoti brīdinājušas, ka inficēšanās skaitam steidzami jāsamazinās, lai slimnīcas nākamajās nedēļās varētu aprūpēt arī jaunus pacientus. Nākas ierobežot pakalpojumus un, piemēram, Āhenes slimnīcā dažas ne tik steidzamas operācijas jau tiek atliktas, lai gan ne pilnībā atceltas kā pavasarī. Kā aģentūrai AFP skaidro slimnīcas ārsts Gērnots Markss,
hronisks veselības aprūpes darbinieku deficīts visā valstī pieaug, jo daži darbinieki tiek ievietoti karantīnā, bet citi slimo ar sezonālo gripu.
Viņš nav īpaši optimistisks, norādot, ka pat tad, ja parādīsies dzīvotspējīga vakcīna, medicīnas darbiniekiem smagi slimo ārstēšanas maratons joprojām turpināsies.
Savukārt Itālijā, kur piektdien inficējušies vairāk nekā 40 000 cilvēku, nolemts paplašināt augsta riska “sarkano zonu” skaitu, iekļaujot tajās arī tādus Itālijas reģionus, kā Toskāna un Kampānija. Tieši Kampānija, saskaņā ar pirms diviem gadiem veiktu un šogad publicētu pētījumu, veselības aprūpes kvalitātes ziņā ir otrs vājākais Itālijas reģions. Reģiona centrā esošajā
Neapolē jau teju pārpildītas slimnīcas un mediķi bijuši spiesti ārstēt pacientus automašīnās.
Lūk, ko stāsta Neapoles mērs Luidži de Magistris: “Mēs novērojam ļoti nopietnas situācijas. Mums pienāk ziņas, ka aptiekās vairs neesot skābeklis. Tāpat dzirdam par neatliekamās palīdzības nodaļām, kas jau sasniegušas savu pacientu uzņemšanas limitu. Līdz ar to tā ir ekstrēma situācija un es nezinu, kāpēc bija jāgaida tik ilgi, lai iejauktos.”
Arī Grieķijā, kurā no piektdienas ir spēkā nakts komandantstunda, bet no 7.novembra ieviesta valsts mēroga stingra karantīna, inficēšanās gadījumu skaita pieaugums izraisījis lielu noslodzi veselības aizsardzības sistēmā. Šī iemesla dēļ valdība šodien paziņoja, ka tiek slēgtas pamatskolas, bērnudārzi un dienas aprūpes centri.
Vairumā Eiropas valstu otrajā Covid-19 epidēmijas vilnī, kas sākās septembrī, skolas turpinājušas darbu atšķirībā no marta un aprīļa, kad tās pirmajā karantīnas posmā bija slēgtas. Pasaules Veselības organizācija ieteikusi pie skolu slēgšanas ķerties tikai kā galīgā līdzekļa. Kopš oktobra beigām katru dienu reģistrēto ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Grieķijā četrkāršojies, bet jauno inficēšanās gadījumu skaits dubultojies. Grieķijas slimnīcās no 1143 intensīvās aprūpes nodaļu gultām piektdien aizņemtas bija 830.
Tikmēr Čehijā liela slodze jāiztur ne tikai veselības aprūpes sistēmai, bet arī krematorijām, kas ir pārslogotas. Čehija jau vairākas nedēļas ir vissmagāk skartā valsts Eiropā, rēķinot pēc jauno Covid-19 nāves gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem. Ik dienu šajā valstī mirst aptuveni 200 cilvēki.
