Covid-19 dēļ apdraudēti arī miljoniem bēgļu

Pasaulē jau teju nav vietas, kuru jaunais koronavīruss nebūtu skāris. No tā pasargāts nav neviens – nabadzīgs vai bagāts, jauns vai vecs. Īpaši bīstams vīruss var izrādīties arī miljoniem bēgļu visā pasaulē. Nometnēs, kur vienuviet šauros un antisanitāros apstākļos uzturas milzīgs skaits migrantu, vīrusa uzliesmojums var atstāt postošas sekas.

Covid-19 apdraud arī miljoniem bēgļuRihards Plūme

    Tiek lēsts, ka aptuveni 70 miljoni bēgļu šobrīd dzīvo dažādās nometnēs visā pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācija un dažādas palīdzības organizācijas tagad saskaras ar būtisku izaicinājumu, proti, mēģināt pasargāt visus šos cilvēkus no koronavīrusa. To, ka vīruss nepazīst robežas, uzsver amerikāņu žurnālists Ričards Engels.

    “Bēgļi ir ievainojamākie cilvēki pasaulē. Viņi dzīvo ļoti šauros apstākļos, un viņiem nav iespējas īstenot sociālo distancēšanos. Ja jūs dzīvojat teltī uz Turcijas un Sīrijas robežas, jūs nevarat palikt mājās un strādāt savu telemārketinga darbu. Jūs dzīvojat un ēdat cieši kopā ar daudziem citiem cilvēkiem. Tās ir vietas pasaulē, kur infekciju slimībām iespēja izplatīties. Šie cilvēki jau tā bija sliktā situācijā, bet tagad, iestājoties pandēmijai, varam tikai iedomāties, cik biedējoši ir atrasties vienā no šādām lielām kopienām,” stāsta Engels.

    Liela cilvēku kņada un ārkārtas dienestu automašīnu sirēnas. To visu pirms nedēļas varēja novērot Grieķijas Lesbas salā esošajā Morias bēgļu nometnē. Tur 16. martā ugunsgrēkā bojā gāja bērns. Viņš bija viens no vairāk nekā 22 000 cilvēku, kas šajā nometnē izmitināti šauros apstākļos. Šī ir viena no nometnēm, kas atbilstu amerikāņu žurnālista aprakstam.

    Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Ārsti bez robežām” aicinājusi evakuēt šo un citas nometnes Grieķijas salās. Tāpat tā brīdinājusi, ka Morias nometnei līdzīgās vietās pastāv liels koronavīrusa uzliesmojuma risks. Organizācijas Grieķijas misijas vadītājs Stefans Oberī pauda lielas bažas par to, ka nometnē var uzliesmot vīrusa epidēmija.

    “Mēs esam ļoti noraizējušies par šo situāciju un ļoti noraizējušies par to, ka nav nekāda plāna, kā novērst iespējamu epidēmijas uzliesmojumu, un nav plāna, kā cīnīties ar šo uzliesmojumu, ja tāds radīsies. Šādu uzliesmojumu iespējams novērst tikai vienā veidā, proti, evakuējot nometni,” uzsvēra Oberī.

    Viņš skaidroja, ka tik liela cilvēku koncentrācija ļoti šaurā vietā un sliktie higiēnas apstākļi ir ideāls priešnoteikums vīrusa uzliesmošanai.

    “Mēs visi zinām, ka Covid-19 ir ļoti infekciozs. Visas veselības varasiestādes norāda – mazgājiet rokas, palieciet izolācijā. Kā, jūsuprāt, to ir iespējams nodrošināt Morias nometnē? Šeit vienkārši nav vietas, kur nomazgāt rokas. Un kā ar izolāciju, ja visi ir iespiesti teltīs un konteineros?” vaicāja Oberī.

    Tieši Grieķija, kurā no koronavīrusa miruši vairāk nekā desmit cilvēki, ir viena no tām Eiropas valstīm, kuru visvairāk skārusi migrantu straume. Vēl vairāk tā palielinājās pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka robeža ar Eiropu ir atvērta. Tādējādi Turcijā mītošie migranti tika iedrošināti censties iekļūt šajā Eiropas Savienības dalībvalstī. Sadursmes pie abu valstu robežas turpinās joprojām.

    Lai novērstu Covid-19 izplatīšanos pārpildītajās migrantu nometnēs Egejas jūras salās, Grieķija pagājušajā nedēļā pastiprināja medicīniskās pārbaudes visiem nometņu jaunpienācējiem un noteica citus ierobežojumus. Migrantu nometnēs salās mitinās vairāk nekā 42 000 cilvēku, lai gan šīs nometnes paredzētas vismaz septiņas reizes mazākam cilvēku skaitam.

    Arī Tuvajos Austrumos nometnēs dzīvojošie bēgļi saskaras ar lielu saslimšanas risku. Visā reģionā dažādas palīdzības grupas palielina ne tikai ziepju un ūdens piegādes, bet arī izplata informāciju par vīrusu. Irākā, kur piespiedu kārtā pārvietots pusotrs miljons cilvēku, nometnēs tiek izsmidzināti dezinfekcijas līdzekļi. Tomēr arī šajā reģionā apstākļi, maigi sakot, nav tie labākie, cilvēkiem nākas dzīvot šauros apstākļos un higiēnas līdzekļu trūkst.

    Vēl pagājušās nedēļas beigās nevienā no simtiem nometņu Tuvajos Austrumos saslimšana ar vīrusu netika konstatēta, tomēr bēgļiem pārbaudes tiek veiktas ļoti mazā apmērā. Tikmēr Turcijas un Sīrijas armijas saspīlējuma dēļ apdraudēti tagad ir arī bēgļi milzīgā nometnē Idlibas provincē Sīrijas ziemeļrietumos. Šādās kara skartajās teritorijās kā Sīrijā un arī Jemenā, kur veselības aprūpes sistēma ir izpostīta, vīruss var izrādīties īpaši postošs.

    Lai samazinātu saslimšanas risku bēgļu nometnēs, tiek īstenoti dažādi pasākumi. Norit centieni palielināt ūdens un higiēnas preču piegāžu skaitu. Piemēram, Bangladešā, kur vairākās nometnēs mitinās trīs ceturtdaļas no Mjanmas rohindžu kopienas, jauniešu aktīvisti māca bēgļu bērniem higiēnas ievērošanas nozīmi. Tomēr tāpat kā ūdens, arī higiēnas preču  nometnēs vienalga trūkst, ziepes, dezinfekcijas līdzekļi un sejas maskas ir ļoti nelielā daudzumā, arī dabisko vajdzību nokārtošana ir liela problēma, tādēļ nepieciešamo higiēnas prasību ievērošana ir teju neiespējama.

    Situāciju nebūt neatvieglo tas, ka dažādas organizācijas, kas sniedz palīdzību nometnēs esošajiem bēgļiem, tagad ir ļoti ierobežojušas savus sniegtos pakalpojumus. Gan ANO, gan palīdzības organizāciju darbinieku skaits nometnēs ir samazināts, jo šie cilvēki bēgļu dzīvesvietās var ienest un izplatīt vīrusu. Šī iemesla dēļ tiem, kas palīdzību vēl sniedz, tiek organizētas dažādas drošības un veselības apmācības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti