Kopš pirmo oficiālo Covid-19 saslimšanas gadījumu konstatēšanas ir pagājis aptuveni pusgads un saslimušo skaits ir pārsniedzis 10 miljonus. Ceturtā daļa no visiem saslimušajiem nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur reģistrēts arī augstākais bojā gājušo skaits. Laikā, kad daudzas Eiropas valstis sāk atgūties pēc slimības kulminācijas, dažās valstīs slimība piedzīvojusi jaunu uzliesmojumu.
Kā norāda epidemiologi, pēdējā mēneša laikā inficēšanās ātrums patiesībā ir gandrīz dubultojies un miljons jaunu gadījumu reģistrēti vien pēdējo sešu dienu laikā.
Tā, piemēram, Ķīnā, kas tika uzskatīta par vīrusa izcelsmes vietu, stingriem karantīnas pasākumiem tagad pakļauts aptuveni pusmiljons galvaspilsētas Pekinas tuvumā dzīvojošo cilvēku. Pēc tam, kad Ķīna viena no pirmajām paziņoja par vīrusa izplatības ierobežošanu, varas iestādes ir bijušas spiestas atzīt, ka galvaspilsētā un Hebei provincē konstatēti simtiem jauni saslimšanas gadījumi. Turpmāk karantīnai pakļautajos reģionos ārpus dzīvesvietas reizi dienā drīkstēs iziet tikai viens ģimenes loceklis, kurš drīkstēs iegādāties pārtiku un medikamentus.
Arī Lielbritānija no 4. jūlija ir plānojusi atvērt krogus, restorānus un frizētavas. Taču Lesteras pilsētai tieši pretēji draud pilnīga karantīnas atjaunošana, jo tur divu nedēļu laikā saslimušo skaits pieaudzis līdz aptuveni 660. Šāds uzliesmojums saistīts ar saslimšanas gadījumiem vairākos pārtikas uzņēmumos, kā arī iedzīvotāju pastiprinātu pulcēšanos pie ēstuvēm, kas nodrošina ēdienu līdzņemšanai.
Amerikas Savienotajās Valstīs arī situācija kļūst arvien sarežģītāka, pieciem štatiem reģistrējot augstāko saslimušo skaitu.
Lai arī valsts viceprezidents Maiks Penss vēl pirms dažām dienām paziņoja, ka cīņā ar koronavīrusu ir sasniegts progress un visi štati pakāpeniski un atbildīgi sāk atvērties, 28. jūnijā Penss paziņojis, ka pats atceļ Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas pasākumus. Ja sākotnēji vislielākais inficēto skaits bija Ņujorkā, tad tur slimība ir sākusi pierimt, ar jaunu spēku uzliesmojot valsts austrumos un rietumos.
Vairākās Eiropas valstīs koronavīruss ietekmēja arī politisko dzīvi.
Tā Francijā 28. jūnijā striktos higiēnas apstākļos notiek vietējo pašvaldību vēlēšanas, kas iepriekš tika pārceltas sabiedrības veselības dēļ. Kopumā balsošana notiek aptuveni piecos tūkstošos pilsētu un ciemu, un jau pirms balsojuma tika prognozēta ļoti zema vēlētāju aktivitāte. Kā prognozē analītiķi, šīs vēlēšanas, visticamāk, pierādīs, ka valsts prezidenta Emanuela Makrona 2017. gadā dibinātajā partija “La Republique En Marche!” nav īsti spējusi nostiprināties reģionālajā līmenī.
28. jūnijā notiek arī koronavīrusa dēļ iepriekš pārceltās prezidenta vēlēšanas Polijā, kur par valsts prezidenta krēslu cīnās 11 kandidāti. Iedzīvotājiem savu balsi ir iespējams nodot gan klātienē, gan pa pastu. Kā ziņo poļu mediji, atšķirībā no Francijas, balsošanas pirmajās stundās vēlētāju aktivitāte ir bijusi ļoti augsta un daudzi karstajā laikā ir bijuši ar mieru pavadīt pat pusotru stundu rindā, lai nodotu savu balsi. Ja pirms pieciem gadiem pirmajās piecās balsošanas stundās vēlēt bija ieradušies aptuveni 14 procenti vēlētāju, tad šodien – 24 procenti.
Bet tikmēr Brazīlijas Riodežaneiro štats izdevis rīkojumu, ka no 10. jūlija futbola stadionos varēs atgriezties skatītāji, sākumā gan aizpildot vien trešo daļu vietu. 1. augustā stadionus būs atļauts aizpildīt pa divām trešdaļām, bet no 16. augusta – bez ierobežojumiem. Šeit gan jāpiebilst, ka 210 miljonu iedzīvotāju lielā Brazīlija joprojām ir otrā slimības visvairāk skartā valsts, kur saslimuši ir 1,3 miljoni cilvēku, bet veikti vien nepilni trīs miljoni testu.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Kaut arī dažviet ierobežojumi tiek atcelti, veselības eksperti atgādina, ka iespējami atkārtoti Covid-19 uzliesmojumi.
