Tiek lēsts, ka Eiropā dzīvo no 10 līdz 12 miljoniem romu jeb čigānu, un tā ir Eiropas lielākā minoritāšu grupa. Apmēram puse no visiem Eiropas romiem dzīvo septiņās valstīs: Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā un Ziemeļmaķedonijā.
Tur atrodas arī dažas no vissliktākajā stāvoklī esošajām romu apmetnēm, piemēram, Košices nomalē Slovākijas austrumos, Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē un netālu no Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.
Šādās apmetnēs ģimenes dzīvo ārkārtīgi saspiestos apstākļos. Trīs vai četru paaudžu pārstāvji nereti dzīvo tikai vienā vai divās istabās.
Infrastruktūra ir slikta, ir maz piekļuves tīram, no krāna tekošam ūdenim, un notekūdeņu sistēmas ir bojātas. Tie ir ideāli apstākļi koronavīrusa izplatībai.
Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” vēsta, ka tā vietā, lai mēģinātu novērst pandēmijas izplatīšanos, uzlabojot šādus nestandarta apstākļus, varasiestādes izmanto represīvus pasākumus, lai vēl vairāk ierobežotu un noslēgtu romu kopienas. Līdztekus vispārējiem pasākumiem Covid-19 izplatības novēršanai Slovākijas, Rumānijas un Bulgārijas varasiestādes ir ieviesušas papildu ierobežojumus, lai romu kopienas pakļautu karantīnai, reizēm izmantojot policijas un militāru spēku.
Romu tiesību grupas visā Eiropā pauž satraukumu. Izskanējušas bažas, ka “labējā spārna ekstrēmistu un nacionālistu politiķi Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā izmantos pašreizējo vīrusa krīzi, lai leģitimizētu rasistisko valdību rīcību”.
Berlīnes Atvērtās sabiedrības romu iniciatīvu biroja direktors Zeļko Jovanovičs Vācijas raidsabiedrībai pauda pārliecību, ka turpmāka romu atstāšana novārtā būtu katastrofa.
“Sabiedrības vairākums vēl nav sapratis, ka bezdarbs romu vidū kaitē visai ekonomikai, savukārt labējā spārna ekstrēmistu uzbrukumi romiem ir nelabvēlīgi demokrātijai.
Tam ir jātop skaidram, ka slikti veselības apstākļi romiem tieši ietekmē arī citas personas,” norādīja Jovanovičs.
Slovākijas valdība šķietami ir atzinusi problēmu, taču ir izmantojusi apšaubāmas metodes, kā to risināt. Šīs nedēļas sākumā tika paziņots par masveida Covid-19 testēšanu 33 romu apmetnēs. Pārbaudes veic militārie ārsti karavīru pavadībā. Atkarībā no rezultātiem cilvēki vai nu tiktu ievietoti karantīnā valsts pārvaldītās iestādēs, vai arī apmetnēs tiktu noteikta karantīna.
Tika norādīts, ka militārpersonu izmantošana nav bijusi “valsts spēka demonstrācija”, tomēr kritiķi uzskata, ka armijas izmantošana tikai vēl vairāk stigmatizēs romus, nevis radīs viņiem iespaidu, ka valsts ir viņu partneris. Savukārt vairākās Bulgārijas un Rumānijas romu apmetnēs patrulē policija.
Daudzi šajās apmetnēs dzīvojošie romi pārkāpuši karantīnas nosacījumus pēc atgriešanās no ārzemēm.
Tomēr dažviet romiem tiekot sniegta palīdzība. Piemēram, dažviet Slovākijā vietējās varasiestādes ir nodrošinājušas piekļuvi tīram ūdenim, savukārt Rumānijā kāda pilsēta lēmusi netālu esošajā apmetnē 300 romu ģimenēm izdalīt iepakojumus ar pārtiku un higiēnas precēm.
