Krievija līdz šim izvairījusies saukt karadarbību Ukrainā par karu, tā vietā tiek lietots apzīmējums “speciālā militārā operācija”. Kara pieteikšana Ukrainai ļautu ātrāk mobilizēt cilvēkus un vairot Krievijas sabiedrības atbalstu karam, kas, kā apgalvo Kremļa propaganda, notiek pret Ukrainas “nacistiem”.
Ukrainas Augstākajā Radā tikmēr ir iesniegts likumprojekts par 9. maiju, kas aicina nepieļaut, lai Krievija piesavinātos uzvaru pret nacismu Otrajā pasaules karā. Cita starpā tiek prasīts, lai tiktu atzīta arī Ukrainas un citu valstu loma uzvarā pār hitlerisko Vāciju.
Apkaunojošā uzvara
Tuvojoties 9. maijam, Ukrainā un aiz tās robežām pieaug bažas par to, ka Krievija varētu izmantot šo laiku, lai spertu jaunus soļus sagrābtajās Ukrainas teritorijās.
Krievijā valdošajam režīmam būtu svarīgi 9. maija svētkos nodemonstrēt vismaz kādus panākumus tā dēvētajā Ukrainas specoperācijā.
Šajās dienās internetā popularitāti iegūst video, kurā kariķēta šīgada iespējamā parāde Maskavas Sarkanajā laukumā. Klips ir melnbalts, uz karogiem un plakātiem vārds “Rossija” rakstīts vidū ar diviem Z burtiem, kas atgādina nacistisko SS simbolu, bet visu maršējošo karavīru sejas pārveidotas par orkiem vai kādiem cūkveidīgiem radījumiem. Parādi pieņem persona, kuras sejas vietā ir filmas “Gredzenu pavēlnieks” tēls Golums.
Lai arī šāds video, visticamāk, ir radīts tieši Ukrainā, Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims norāda, ka vispār jebkādas domas par parādēm šajā laikā būtu absurdas.
“Neviens viņiem nav teicis, ka svinēt uzvaras parādi kara laikā nedrīkst. Tā ir slikta zīme. Es tiešām nezinu, ko viņi rādīs un kā to mēģinās pasniegt. Tie būs karavīri ar ledusskapjiem? Vai ar labību piekrautu, Hersonas apgabalā nozagtu “kamazu” parāde? Un ko teiks? Apkaunojošais karš? Apkaunojošā uzvara? Nevaram atkārtot? Trako māja…
Laikā, kad viņi turpina nogalināt civiliedzīvotājus, viņi gatavojas svinēt uzvaru. Noteikti atkal piedzersies un kliegs, ka viņu vectēvi karoja! Katastrofa!”
Propagandas mašīna uzņem apgriezienus
Lai arī Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka karadarbība Ukrainā netiek piesaistīta kādam konkrētam datumam, Rietumu politiķi un eksperti arvien biežāk norāda, ka Kremlis darīs visu iespējamo, lai, cik vien iespējams, 9. maiju izmantotu propagandas mērķiem.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka uz 9. maiju varētu tikt pasludināta okupēto Luhanskas un Doneckas teritoriju aneksija, var tikt pastiprināti uzbrukumi Odesai vai arī izsludināta pilnīga kontrole pār Mariupoli.
Netiek izslēgta iespēja, ka maija vidū var notikt mēģinājums pasludināt arī tā dēvēto “Hersonas tautas republiku”, sarīkojot viltus referendumu un mēģinot piešķirt notiekošajam vismaz kaut kādu leģitimitāti.
Kā paziņojuši Ukrainas izlūkdienesta pārstāvji, Krievija sagrābtās teritorijas līdz 2030. gadam varētu mēģināt pievienot Krimai un integrēt Krievijas ekonomiskajā telpā. Krievijas Rostovas apgabalā esot saņemti pasūtījumi zīmogu izgatavošanai, piemēram, Mariupoles civili militārās administrācijas vajadzībām.
Uz zīmogiem redzami uzraksti – Krievija, Donbasa republika, Mariupole. Šādus atribūtus paredzēts izsniegt dažādām iestādēm, sākot ar skolām un slimnīcām un beidzot ar policiju un dzimtsarakstu nodaļām.
Ukrainas izlūkdienesti uzskata, ka pašlaik Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav izlēmis, kuru scenāriju mēģināt realizēt.
Krievija izlaupa Ukrainas labības krājumus
Bet tikmēr Ukrainas Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Gaidajs norāda, ka Krievijas spēki arvien aktīvāk strādā pie tā, lai Ukrainas austrumos drīz iestātos bads, jo mērķtiecīgi tiek bombardētas graudu krātuves, kā arī izvesti graudi uz Krieviju. Pēc Gaidaja vārdiem, faktiski ir runa par vēl vienu golodomoru.
Tikmēr laikā, kad Ukrainā arvien aktīvāk tiek iznīcināta gan dzīvojamā, gan lauksaimniecības, gan transporta infrastruktūra, kaimiņvalstī Baltkrievijā, kas arī ir uzskatāma par karadarbības līdzdalībnieci, oficiālajos medijos par ekspertu joprojām tiek pieaicināts bijušais Viktora Janukoviča laika Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs.
Viņš paudis pārliecību, ka Rietumu pasaules palīdzība Ukrainai patiesībā nemaz nav vajadzīga, jo Ukraina ir pašpietiekama valsts un spēs atjaunoties pati. Turklāt esot maz ticams, ka amerikāņi vai kāda cita rietumvalsts būšot gatavi ieguldīt Ukrainas atjaunošanā vai tādu sfēru modernizēšanā, kas pašiem Rietumiem var izrādīt konkurenci.
Ietekmīgais izdevums “Time” tikmēr ir sācis balsojumu par pasaules ietekmīgāko politiķi. Pašlaik balsojumā pārliecinošs līderis ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
