Citviet Eiropā sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Ceturtdien, 23. maijā, sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas ilgs līdz svētdienai, 26. maijam. Tajās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības pilsoņu, kam jāizraugās 751 deputāts.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas norisināsies četras dienas, un lielākajā daļā valstu tās notiks svētdien. Katrā no dalībvalstīm vēlēšanas notiek saskaņā ar savu vēlēšanu sistēmu, un tādējādi starp tām pastāv dažādas atšķirības.

Sāk balsošanu

23. maijā pie vēlēšanu urnām dosies Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi, bet 24. maijā vēlēšanas notiks Īrijā un Čehijā.

“Mēs esam tik maza valsts. Mēs nevaram iztikt bez Eiropas. Eiropa mums palīdz. Eiropa ir atnesusi mums daudz labuma, tiesa – ne visiem, un tas ir jāuzlabo. Mēs visu paši nevaram izdarīt,” saka Astrida van Foresta, vēlētāja Nīderlandē, kurā iedzīvotāju skaits ir 17 miljoni.

“Mēs esam Eiropas Savienības svarīga sastāvdaļa un arī maza eksportējoša valsts, kam ir bizness ar daudzām citām Eiropas valstīm. Manuprāt, Eiropa mums ir svarīga un mums noteikti nevajag izstāties,” saka kāds cits vēlētājs Nīderlandē.

Tikmēr Lielbritānijā Eiroparlamenta vēlēšanas aizēno valdības krīze, ko izraisījis “Brexit”. Tāpēc daudzi šīs vēlēšanas uzskata par tādu kā mini referendumu. “Es nedomāju, ka ir kādas šaubas, ka Meja ir sasniegusi ceļa galu kā premjerministre. Perona, kas nāks viņas vietā – vai tas ir Boriss Džonsons, vai Dominks Rābs, vai Maikls Govs – būs daudz stingrāka “Brexit” piekritējs. Tāpēc cilvēkiem Skotijā ir īpaši svarīgi šodien nodot skaidru signālu, ka Skotija negrib “Brexit” un Skotijai ir apnicis, ka Vestminstera to ignorē!” sacīja Nikola Stērdžena, Skotijas pirmā ministre.

Višegradas valstu grupā ietilpstošā Čehija ir vienīgā dalībvalsts, kur vēlēšanas notiks divas dienas. Tātad čehi savu balsi par kandidātiem varēs atdot arī sestdien, 25. maijā, kad uz vēlēšanu iecirkņiem dosies Latvijas, Maltas un Slovākijas iedzīvotāji.

Pārējās bloka dalībvalstīs vēlēšanas notiks svētdien, 26. maijā.

Bažas par aktivitāti

Vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo bloka pilsoņu būs jāizraugās 751 deputāts. Interesanti, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir otra skaitliski lielākā demokrātijas izpausme aiz Indijas vēlēšanām.

Taču daudzi bažījas, ka šajās vēlēšanās būs zema vēlētāju aktivitāte. Pagājušajā reizē EP vēlēt devās vidēji 42% balsstiesīgo. Bet Slovākijā tie bija tikai 13%, Latvijā – 30%. Vairākās valstīs piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta – tā ir Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā un Luksemburgā.

Atšķiras arī vēlēšanu sistēmas. Piemēram, Vācijā nav noteikta procentu barjera, kas nozīmē, ka no Vācijas 96 deputātiem Eiropas Parlamentā nonāks arī pa vienam vai diviem deputātiem no ļoti mazām partijām. Tur uz vēlēšanām pieteikts 41 saraksts. Starp tām ir arī Violetā partija, Eiropas Partija “Mīlestība”, partija “Par plebiscītu”, partija “Par dzīvniekiem”.

Balsu skaitīšana notiks atsevišķi katrā no dalībvalstīm, taču to rezultāti tiks saglabāti noslēpumā, kamēr balsošana nebeigsies visās dalībvalstīs. Pirmie balsu skaitīšanas rezultāti tiks paziņoti svētdien vēlu vakarā.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti