Ciprs nevēlas veidot koalīciju ar kādu no iepriekš valdījušām partijām.
Ciprs, kurš 20.augustā oficiāli paziņoja par atkāpšanos, noraidīja pieņēmumus, ka viņa pārstāvētā partija “Syriza” varētu veidot koalīciju ar konservatīvo opozīcijas partiju “Jaunā demokrātija” , sociālistu partiju PASOK vai labēji centrisko partiju “Potami”.
Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu datumu šonedēļ oficiāli paziņos valsts prezidents. Sagaidāms, ka tās notiks 20.septembrī. Tās būs jau piektās likumdevēju vēlēšanas Grieķijā pēdējo sešu gadu laikā.
Ciprs vēl arvien ir populārs, tomēr jaunu sabiedriskās domas aptauju trūkuma dēļ ir grūti pateikt, vai viņa partijai izdosies iegūt absolūtu vairākumu. Ārkārtas vēlēšanu izsludināšana tiek uzskatīta par Cipra mēģinājumu noturēt amatu ar spēcīgāku mandātu.
Jau vēstīts, ka Ciprs ceturtdienas, 20.augusta, vakarā paziņojis par savu atkāpšanos no amata, bet viņa partijas “Syriza” radikālais spārns dibinās jaunu politisko spēku.
Cipra vadītā "Syriza" pēc nākšanas pie varas janvārī iesāka aktīvu spēkošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, sākotnēji pasludinot visu iepriekšējās valdības līgumu pārskatīšanu, lai atteiktos no taupības prasībām.
Taču tas vainagojās ar tālākas palīdzības iesaldēšanu, valsts nokļūšanu bankrota priekšā un nepieciešamību prasīt trešā aizdevuma programmu. Tajā arvien ir paredzēti taupības pasākumi, kas ir pretrunā ar Cipra partijas "Syriza" pirms vēlēšanām sabiedrībai solīto.
Augusta beigās Grieķija saņēma daļu no 86 miljardu eiro lielās trešās aizdevuma programmas – 13 miljardus eiro no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas īpaši izveidots krīzē nonākušām valstīm.
Šos līdzekļus Grieķija izmanto, lai samaksātu parādus un atbalstītu bankas, kas pamatīgi cieta pēdējos mēnešos, kad Grieķijas valdības un aizdevēju garo sarunu laikā daudzi bažās par valsts bankrotu steidza izņemt naudu no bankām.
