Attiecības starp jauno Grieķijas valdību Alekša Cipra vadībā un pārējo 18 eiro zonas valstu līderiem šobrīd nav starp labākajām. Pēdējās nedēļās Ciprs ir paspējis paziņot, ka Spānija un Portugāle ir traucējušas viņam panākt labāku vienošanos ar citām valstīm. Tas noveda pie asiem Spānijas un Portugāles protestiem un pat sūdzības Briselē. Savukārt no Vācijas Grieķija ir nolēmusi pieprasīt kompensācijas par Otrajā pasaules karā radītajiem zaudējumiem. Vācijas valdība to asi noraidīja, un tajā pašā laikā pieļāva Grieķijas izstāšanos no eiro zonas, ja viss turpināsies kā līdz šim.
Tomēr Grieķijai joprojām steidzami ir nepieciešama nauda. Un tā tiks izmaksāta tikai tad, ja Ciprs spēs vienoties ar pārējo valstu vadītājiem un Eiropas institūcijām par veicamajām reformām.
Sagaidot Grieķijas premjeru Briselē, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers neslēpa, ka viņš nav apmierināts ar pēdējo dienu notikumiem un solīja nākt klajā ar vairākiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.
“Es pilnībā izslēdzu izgāšanās iespēju. Es negribu nekādu izgāšanos. Eiropiešiem ir nepieciešams attīstīties kopā. Šis laiks nav piemērots domstarpībām. Šobrīd mums ir jābūt vienotiem. Arī premjerministrs atbalsta vienotās Eiropas kursu. Un tādēļ es domāju, ka tuvākajās nedēļās mums izdosies vienoties par visu to, par ko mums ir jāvienojas,” pauda Junkers.
Tomēr Junkers norādīja, ka Eiropas Komisija nebūs tā, kas pieņems gala lēmumu, un viņš tikai mēģinot palīdzēt. Kompromiss tik un tā būs jāpanāk starp 19 eiro zonas valstīm. Kā zināms, pēc februāra beigās notikušajām sarunām Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms sacīja, ka Junkera iejaukšanās dēļ vienošanās ar Grieķiju gandrīz izgāzās.
Grieķijas premjers Ciprs no savas puses arī sacīja, ka cer uz kopīgo risinājumu:
“Kā jūs zināt, Grieķija jau ir sākusi pildīt savas saistības, ko paredz Eirogrupas vienošanās. Mēs pildām savu vienošanās daļu un sagaidām, ka arī mūsu partneri pildīs savējo. Esmu optimistisks... es vienmēr esmu optimistisks, ka mēs atradīsim kopējo risinājumu. Jo es tiešām uzskatu, ka tā nav Grieķijas problēma, tā ir Eiropas kopējā problēma.”
Pirms tikties ar Junkeru, Ciprs bija apmeklējis arī Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Martinu Šulcu. Iznākot pie žurnālistiem, Šulcs sacīja, ka abi esot koncentrējuši uzmanību nevis uz īstermiņa problēmām, bet gan uz tālāko Grieķijas attīstību. Tomēr arī Šulcs atzina, ka ir ieteicis Cipram steidzīgi mēģināt rast kopējo valodu ar pārējo valstu vadītājiem.
“Jā, aizvadītajās nedēļās mēs esam redzējuši, ka eiro zonas lēmumi tiek atšķirīgi interpretēti. Šīs atšķirīgās interpretācijas ir novedušas pie domstarpībām. Mēs esam to apsprieduši un es no savas puses esmu ieteicis premjerministram mēģināt tikt galā ar šīm domstarpībām gan tuvākajās dienās, gan arī esot šodien Briselē. Kā es esmu sapratis, premjerministrs uzskata, ka domstarpības un atklātu konfrontāciju ir iespējams pārvarēt. Un būsim godīgi, bez tā nevar iztikt, jo jebkāda tālāka izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tuvākajās dienās tiks atrisinātas pašreizējās problēmas,” klāstīja Šulcs.
Jau vēstīts, ka februāra beigās panāktā vienošanās par turpmāko finanšu palīdzību Grieķijai paredz, ka nauda tiks izmaksāta tikai tad, ja Grieķijas valdība spēs piedāvāt nopietnu reformu plānu. Tomēr līdz šim iesniegtās Grieķijas finanšu ministra idejas ir bijušas ļoti vispārīgas un gandrīz bez jebkādiem finanšu aprēķiniem.
Pašlaik Grieķija panākusi pagaidu vienošanos par aizdevuma programmas termiņa pagarinājumu uz četriem mēnešiem, taču joprojām nav skaidrības par to, kas notiks pēc tam.
Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
