Grieķijas premjers Aleksis Ciprs vakar vakarā uzrunā parlamentam no vienas puses daļu starptautisko kreditoru prasību nosauca par „absurdām”, pieprasot tas atsaukt, bet no otras uzstāja, ka vienošanās ir „saredzama”.
Ciprs trešdien tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, un piektdien paziņoja, ka Briseles piedāvātais plāns „nav reālistisks,” paužot, ka vienīgais „reālistiskais priekšlikums”, lai panāktu vienošanos, ir viņa valdības piedāvātais.
Grieķijas premjers pauda, ka valdība „nekādos apstākļos nevar piekrist nereālistiskiem priekšlikumiem.” Viņš uzstāja, ka vienošanās ietvarā jābūt parādsaistību mīkstināšanai, lai rastu galīgo risinājumu valsts finanšu krīzei. Ciprs paziņoja, ka jebkuras vienošanās mērķim ir jābūt risinājuma panākšanai, nevis pazemošanai. „Mums ir vajadzīgs risinājums. Piecus gadus pēc krīzes sākuma, gan Eiropai, gan Grieķijai ir vajadzīgs skaidrs risinājums, kas pieliktu punktu jebkādām runām par Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Runām, kas var kļūt par pašpiepildošu krīzes pravietojumu,” sacīja Ciprs.
Nedēļām ilgušajās sarunās starp kreditoriem un galēji kreisās partijas „Syriza” valdību Atēnās galvenie nesaskaņu punkti joprojām ir jautājums par pensiju samazināšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa likme un darba tirgus reformas.
Nesaskaņas ir arī par primāro budžeta pārpalikumu, proti, summu, par kādu nodokļu ieņēmumi pārsniedz budžeta izdevumus. Aizdevēji pieprasījuši lielāku primāro budžeta pārpalikumu, nekā vēlētos Atēnas.
Ciprs paziņoja, ka pensiju griešana un nodokļa palielināšana elektrībai nevar būt pamatā diskusijai.
Savu runu viņš tomēr noslēdza paziņojot, ka Grieķija un kreditori ir „tuvāk vienošanās panākšanai nekā jebkad agrāk”.
Ciprs izjūt spiedienu arī no stingrā kursa piekritējiem viņa vadītajā partijā „Syriza”, kas asi iebilst bargas taupības prasībām. Atsevišķi partijas biedri pat ieminējušies par ārkārtas vēlēšanām, ja kreditori nepiekritīs mīkstināt prasības.
Šomēnes Grieķijai Starptautiskajam valūtas fonam ir jāatmaksā pusotrs miljards eiro. To bija paredzēts darīt četros maksājumos, un pirmo - 300 miljonus- vajadzēja pārskaitīt piektdien. Tomēr uz bažu fona par iespējamu defoltu, Atēnas piedāvāja maksāt nevis pa daļām, bet visu uzreiz jūnija beigās, un Valūtas fonds tam piekrita.
