Visas sarunas ir pārtrauktas, gluži tāpat kā naudas plūsma no un uz Grieķijas banku kontiem. Starptautiskie aizdevēji klusē un gaida svētdienu. Trešdien vakarā, sazvanījušies telefonkonferencē, eirozonas finanšu ministri ir lēmuši nesteigties ar lēmumiem un neizskatīt nevienu Grieķijas jaunāko piedāvājumu, līdz būs noticis svētdien gaidāmais referendums.
"Man ir ļoti žēl par šo situāciju, ņemot vērā Grieķijas iedzīvotājus, kuri vēlas būt daļa no Eiropas Savienības un eirozonas," pēc sarunas ar ministriem paziņojuma norādījis eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms. "Ņemot vērā politisko situāciju, to, ka Grieķijas valdība ir noraidījusi visus iepriekšējos piedāvājumus un to, ka svētdien notiks referendums, mēs šobrīd neredzam pamatu tālākām sarunām. Tuvākajās dienās nebūs sarunu nedz eirogrupā, nedz Grieķijas varas iestāžu un Eiropas institūciju starpā par piedāvājumiem vai finanšu darbībām. Mēs gluži vienkārši gaidīsim referenduma iznākumu."
Grieķijas premjerministrs televīzijas uzrunā tautai apliecināja, ka referendums būs, un aicināja sabiedrību balsot pret kreditoru nosacījumiem. Tas apmulsinājis gan aizdevējus, gan arī daļu sabiedrības, ceturdien raksta Grieķijas mediji, jo vēl neilgi pirms tam Cipra valdība kreditoriem iesniegusi vēstuli ar lūgumu par jaunu 30 miljardu eiro lielu aizdevumu ar jauniem nosacījumiem.
Mediji ari izceļ faktu, ka Eiropas Padome Strasbūrā secinājusi, ka Grieķijas referendums neatbilst starptautiskajiem standartiem, jo tik īsā laikā sasaukta tautas nobalsošana nedod iespējas iedzīvotājiem izdiskutēt problēmu un pieņemt izsvērtu lēmumu.
Aptaujas rāda, ka rezultāts pēdējās dienās mainās joprojām puse Grieķijas balsstiesīgo pilsoņu varētu iestāties pret nosacījumiem, taču, kopš šonedēļ aizvērušās bankas, lai ierobežotu masveidīgu naudas izņemšanu no kontiem, pieaug to cilvēku skaits, kuri nav apmierināti ar valdības nostāju un politiku. "Sabiedrība ir sašķēlusies," vēsta Grieķijas prese.
Kāds valdībai tuvu stāvošs avots izdevumam "Ekatemerini" paudis, ka, ja referendumā vairums nobalsos tomēr atbalstīt aizdevēju nosacījumus, Ciprs personiski pats došoties uz Briseli to apstiprināt kreditoriem, un pēc tam esot gatavs sarīkot ārkārtas vēlēšanas. Savukārt, ja iedzīvotāji nobalsošot pret aizdevēju prasībām, tad, kā teicis avots, – „lietas būs ļoti vienkāršas”, īsti nepaskaidrojot, kādā ziņā.
Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls paudis, ka Grieķija nekādā ziņā nedrīkst izstāties no eirozonas un tai ir jābūt pilntiesīgai Eiropas procesu dalībniecei, un viņš publiski lūdzis atbalstu Amerikas Savienotajām Valstīm, aicinot atbalstīt Grieķiju kritiskā stundā.
Jau ziņots, ka dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
