Grieķijas premjers Aleksis Ciprs sestdien uzrunā galēji kreisās partijas „Syriza” centrālās komitejas sanāksmē apsūdzēja Spāniju un Portugāli par mēģinājumiem izjaukt nesenās sarunas par Grieķijas aizdevuma programmas pagarināšanu. Abās valstīs pie varas ir centriski labēji spēki. Sarunās tika panākta vienošanās par aizdevuma programmas pagarināšanu līdz jūnija beigām, lai būtu laiks panākt jaunu vienošanos, bet Atēnām jāizstrādā detalizēts reformu saraksts.
Ciprs, kura valdība vēlas mīkstināt programmas noteikumus, paziņoja, ka Grieķijai bija jāstājas pretim Spānijas un Portugāles vadītai valstu asij, kas gribēja izjaukt sarunas, lai „izvairītos no iekšpolitiskajiem riskiem”.
„Konservatīvie spēki [Eiropā] mēģināja mums izlikt lamatas, mūs iedzīt finansiālā nosmacēšanā,” paziņoja Grieķijas premjers Ciprs.
Gan Spānijai, gan Portugālei, sākoties krīzei, arī nācās lūgt starptautisko kreditoru palīdzību apmaiņā pret reformām un taupību.
Spānijas premjers Mariano Rahojs dienu vēlāk, svētdien, atbildi parāda nepalika, paziņojot, ka Cipram ir „jākļūst nopietnam” attiecībā uz Grieķijas parāda problēmām. Viņš atcirta, ka „mēs neesam atbildīgi par neapmierinātību, ko Grieķijā radījuši radikāli kreisie, kas grieķiem solīja lietas zinot, ka nevarēs tās izpildīt.”
Arī Portugālē valdošās centriski labējās partijas preses pārstāvis Cipra komentārus nosauca par „pilnīgi absurdiem” un „nepatiesiem”.
Abās valstīs šogad gaidāmas vēlēšanas, un valdībām būs jāstājas pretim sabiedrības neapmierinātībai ņemot vērā slikto ekonomisko situāciju un bezdarbu. It īpaši Spānijā, kur aptaujās līderos izvirzījusies Cirpa partijai „Syriza” līdzīgais politiskais spēks „Podemos.”
Eiropas Komisija pirmdien apstiprināja, ka ir saņēmusi sūdzību no Madrides un Lisabonas par Grieķijas premjera izteikumiem un pēdējās dienās kontaktējusies ar iesaistītajām pusēm dažādos politiskajos līmeņos.
Eiropas Komisijas preses pārstāve Mina Andrejeva vairāk detaļu neatklāja. Bet uzsvēra, ka Brisele iesaistījusies kā vidutājs un, viņas vārdiem, „būvē tiltus”, lai tuvinātu iesaistītās puses: „Spānijas un Portugāles valdību sūdzība, tostarp prasība sniegt komentāru par premjera Cipra paziņojumiem, nedēļas nogalē ir nodota Eiropas Komisijai. Šobrīd mēs atrodamies ciešā kontaktā ar visām iesaistītajām pusēm. Mēs runājam ar visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu, ka starp visām Eiropas Savienības, un it īpaši eirozonas valstīm ir vienotība.”
Savs vārds bija sakāms arī Vācijai. Komentējot Grieķijas premjera izteikumus, finanšu ministra Volfganga Šoibles pārstāvis, izmantojot futbola terminoloģiju, vakar paziņoja, ka „balstoties uz Eiropas standartiem tas bija ļoti neparasts noteikumu pārkāpums”. Viņš norādīja, ka eirozonas finanšu ministru „eirogrupā tādas lietas netiek darītas".
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 21.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Piektdien, 27.februārī, Vācijas parlaments ir atbalstījis starptautiskās palīdzības programmas pagarināšanu Grieķijai vēl par četriem mēnešiem. Tikmēr Grieķijas iedzīvotāji jau ir devušies protestēt pret jauno valdību, jo tā nav apturējusi taupības politiku, kā bija solījusi.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
