CIP priekšnieks: Ķīna ir pārsteigta par Krievijas karaspēka neveiksmēm Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss intervijā telekanālam "CBS" atzinis, ka Ķīnas vadība ļoti uzmanīgi vēro Krievijas agresiju pret Ukrainu un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins bijis pārsteigts par Krievijas neveiksmēm šajā karā.

"Pasaulē nav neviena cita ārvalstu līdera, kurš rūpīgāk vērotu Vladimira Putina pieredzi Ukrainā, kara attīstības gaitu, kā to dara Sji Dzjiņpins. Domāju, ka daudzējādā ziņā pieredzētais ir viņu satricinājis un atskurbinājis. Domāju, ka viņš bija pārsteigts par ļoti vājo Krievijas militāro sniegumu," spriež CIP direktors Bērnss.

"Manuprāt, viņš bija pārsteigts arī par Rietumu solidaritāti un atbalstu Ukrainai. Citiem vārdiem sakot, par ne tikai ASV, bet arī mūsu Eiropas sabiedroto gatavību pieciest zināmus ekonomiskos zaudējumus, lai ilgtermiņā nodarītu lielākus zaudējumus Krievijai. Domāju, ka tas viss zināmā mērā ir atskurbinājis Sji Dzjiņpinu," uzskata Bērnss.

Putins ir dubultojis likmes

CIP direktors uzsver, ka rietumvalstīm jāturpina sniegt militāro palīdzību Ukrainai, lai tās bruņotie spēki spētu gūt virsroku pār iebrucējiem un tādējādi iedragātu agresorvalsts līdera Vladimira Putina pašapziņu.

"Manuprāt, Putins pašlaik saprot, ka kādu laiku viņš nevarēs uzvarēt, taču viņš nevar atļauties zaudēt. Tāda ir viņa pārliecība. Tā vietā, lai meklētu veidus, kā atkāpties vai meklēt izeju no pašreizējās situācijas, Putins ir dubultojis likmes. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Krievija cieš stratēģisku neveiksmi," norāda Bērnss.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

"Putins pilnīgi noteikti nav sentimentāli noskaņots attiecībā uz Krievijas milzīgajiem dzīvā spēka vai bruņojuma zaudējumiem.

Mums ir jāturpina sniegt visu iespējamo materiālo un izlūkošanas palīdzību Ukrainai, lai sagrautu Putina augstprātību un atgūtu pārsvaru kaujas laukā," sacīja Bērnss.

CIP šefs arī neslēpa ASV bažas par Krievijas militāro sadarbību ar Irānu un Ķīnu. Irāna turpina piegādāt Krievijai dronus, kā arī munīciju artilērijai un tankiem. Savukārt Ķīna apsver iespēju nosūtīt Krievijai nāvējošus ieročus.

Krievija mainījusi raķešu triecienu taktiku

Ukraina aizvadītajā naktī piedzīvoja kārtējos nāvējošos Krievijas uzbrukumus ar droniem. Ukrainas izlūkdienesti secina, ka Krievija ir mainījusi savu masveida raķešu triecienu taktiku.

Krievija šonakt uzbruka Ukrainas teritorijai ar Irānas piegādātajiem droniem kamikadzēm "Shahed". Triecienos izmantoja 14 dronus, no kuriem 11 notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Deviņus dronus notrieca galvaspilsētas Kijivas apkārtnē.

Diemžēl trīs droni sasniedza mērķus Hmeļņickas pilsētā valsts rietumos. Hmeļņickas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Hamalijs paziņoja, ka uzbrukumos nogalināts vismaz viens cilvēks, bet vēl četri ir ievainoti.

Kopš oktobra Krievija regulāri ir veikusi masveida raķešu triecienus pa Ukrainas civilo un enerģētikas infrastruktūru. Ja sākotnēji vienā šādā uzbrukumā izmantoja vidēji 70 raķešu, tad pēdējā laikā masveida triecienos izmantoto raķešu skaits ir ievērojami mazāks.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde uzskata, ka Krievijai ir ievērojami noplakuši raķešu krājumi, kurus agresorvalsts nespēj atjaunot pietiekamā apjomā. Mēnesī krievi spējot saražot ne vairāk par 30–40 raķetēm.

Ukraiņu izlūki arī uzskata, ka Krievija ir mainījusi savu masveida raķešu triecienu taktiku. Ja līdz šim uzbrukumi notika pa dienu laikā, kad energosistēmai ir vislielākā noslodze, tad pēdējais masveida trieciens 16. februārī notika naktī un, pēc visa spriežot, tā galvenais mērķis nebija energoapgādes objekti, bet gan degvielas infrastruktūra, piemēram, naftas pārstrādes rūpnīcas.

Tādējādi Krievija varētu mēģināt pārtraukt degvielas apgādi Ukrainā. Tāpat nevarot izslēgt iespēju, ka turpmāk iebrucēji arvien biežāk raķetes mērķēs pa hidrobūvēm un transporta infrastruktūru.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti