Britu jaunietis, kas tika uzskatīts par varoni, kad apturēja globālu izspiedējvīrusu uzbrukumu šāgada maijā, vairākas dienas pavadīja aiz restēm ASV. 23 gadus veco Markusu Hačinsu apsūdz pirms trim gadiem veidotā ļaunatūras jeb vīrusa izstrādē, ar kura palīdzību tika uzlauzti personu dati Lielbritānijas un Indijas bankās. Viņš piedalījies programmas koda rakstīšanā, un programma vēlāk pārdota melnajā tirgū.
Kiberdrošības eksperti apsūdzības uzskata par nepamatotām un norāda, ka jaunieša arests var izraisīt neuzticības ēru starp interneta tehnoloģiju speciālistiem un ASV valdību.
"Tā, manuprāt, ir ļoti, ļoti problemātiska kriminālvajāšana," komentē informāciju tehnoloģiju drošības eksperts Tors Ekelands. "Tas, ka ASV valdība izvēlējusies apsūdzēt kādu, kas šķietami ir varonis, jo apturēja kiberuzbrukumu un iespējami glāba dzīvības un pavisam noteikti simtiem tūkstošu dolāru, ja ne pat miljonus, rada nevēlēšanos jebkuram, kas darbojas informācijas drošības industrijā, sadarboties ar valdību. Viņi būtībā saka “nesadarbojieties, jo tādējādi jūs piesaistīsiet mūsu uzmanību un mēs, iespējams, jūs ieliksim cietumā," saka Ekelands.
Valsts iestādes arī mēdz sadarboties ar "baltajiem hakeriem", kas sistēmās meklē vājās vietas, būtībā cenšoties tās uzlauzt, lai pēc tam varētu tās stiprināt. To, ka britu hakera aizturēšana rada zināmu risku, norāda arī igauņu pētniece, kas dzīvo vienā no pasargātākajām valstīm kibedrošības ziņā.
"Ļaunatūras izmeklētāji bieži vien paši izstrādā ļaunatūru, kas dažās valstīs nav nelegāli. Arī pētniekiem ir svarīgi piedalīties interneta forumos un komunicēt ar "melnajiem hakeriem", lai izpētītu ļaunatūras veidus, un tas nav nekas neparasts, ka starp tiem ir saiknes. Parasti baltie hakeri sadarbojas ar varas iestādēm, un arī apsūdzētais britu puisis to darīja. Viņa aizturēšana var radīt nevēlēšanos citiem hakeriem sadarboties ar varas iestādēm," norāda Igaunijas Starptautiskās aizsardzības un drošības centra pētniece Pireta Pernika.
Pēdējos kiberuzbrukumos, kuros izmantoja izspiedējvīrusu, cieta vairāk nekā 100 pasaules valstis un, kā secinājuši NATO pētnieki, tie, visticamāk, bija valsts pasūtījums. Arī Baltijas valstis pēdējos gados piedzīvojušas uzbrukumus energoapgādes tīkliem, kas varētu būt saistīti ar Krievijas hakeriem, kā pirms dažiem mēnešiem vēstīja ziņu aģentūra "Reuters". Šādi uzbrukumi var radīt lielus finansiālos zaudējumus un pat cilvēku upurus, tāpēc kiberdrošības eksperti aicina valstis attīstīt kiberaizsardzības spējas un arī veicināt sadarbību ar labajiem hakeriem.
